Eiropas valstis iebilst pret Trampa iecerēto "ļoti lielo" vienošanos ar Krieviju

Eiropas valstis iebilst pret ASV mēģinājumiem pārskatīt kontinenta drošības arhitektūru saistībā ar iespējamo vienošanos, kuras mērķis ir izbeigt karu Ukrainā. Iebildumi izskanēja 6. novembrī, kad ASV prezidents Donalds Tramps pēc tikšanās Baltajā namā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina sūtni prognozēja "ļoti lielu" vienošanos ar Krieviju. Pēc Trampa teiktā, tā attiektos ne tikai uz karu Ukrainā, bet uz "visu Eiropu".

Drošības garantijas un sarunas

Trampa znots Džareds Kušners paziņojis, ka ASV pārstāvji Briselē apsprieduši drošības garantijas Ukrainai un plašāku Eiropas drošības arhitektūru. Tas noticis, gatavojoties nākamnedēļ gaidāmajām Krievijas un Ukrainas sarunām.

Eiropas amatpersonu reakcija

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa Varšavā žurnālistiem sacīja, ka Eiropai drošības arhitektūra jau ir. Pēc viņas teiktā, problēma ir tā, ka Krievija pastāvīgi pārkāpj līgumus, uz kuriem šī arhitektūra balstās. Kallasa uzsvēra, ka NATO nedz 2021. gadā, nedz tagad nav radījusi draudus Krievijai. Viņa arī norādīja, ka jebkuram miera nolīgumam par Ukrainu būs nepieciešama ES līdzdalība.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja, ka vienošanās par Ukrainas un Eiropas nākotni, kas panāktas bez Eiropas zināšanas, būtu ne tikai nepamatotas, bet vienkārši nav iespējamas.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha atzina, ka Maskava nevar būt kontinenta drošības garantija. Viņš norādīja, ka jārunā par aizsardzību pret Krieviju, nevis par ietekmes sfēru dalīšanu Eiropā kopā ar krieviem.