Eiropu gaida vissmagākā gāzes krīze 15 gadu laikā
Eiropas Savienība nākamo apkures sezonu var sagaidīt ar zemākajiem dabasgāzes krājumiem kopš 2011. gada, brīdina analītiķi. Vairāki faktori, tostarp konflikts Tuvajos Austrumos un aukstā ziema, apgrūtina rezervju uzkrāšanu.
Eiropas Savienībai draud nopietna enerģētiskā krīze, jo saskaņā ar konsultāciju uzņēmuma "Wood Mackenzie" datiem līdz oktobrim ES pazemes gāzes krātuves būs aizpildītas tikai par aptuveni 76% – zemākais rādītājs kopš 2011. gada. Tas rada bažas par jaunu cenu kāpumu un energoapgādes traucējumiem.
Pašreizējo situāciju ietekmē vairāki savstarpēji saistīti faktori. Pirmkārt, konflikts Tuvajos Austrumos ir traucējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes caur Hormuza šaurumu, pa kuru parasti tiek transportēta piektā daļa pasaules LNG. Turklāt Katarā un Apvienotajos Arābu Emirātos samazinājusies gāzes ieguve, vēl vairāk ierobežojot globālo piedāvājumu.
Otrkārt, iepriekšējā ziema Eiropā bija neparasti auksta, kas strauji iztukšoja krātuves. Aprīlī tās bija aizpildītas vien par 28%, un, lai gan tagad līmenis pacēlies līdz 48%, tas joprojām ir zem normas. Tas var izrādīties nepietiekami, lai nodrošinātu stabilu apgādi nākamajā ziemā.
Savu lomu spēlē arī tirgus dinamika. Pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai februāra beigās Eiropas gāzes cenas krasi pieauga, lai gan pēc tam daļēji stabilizējās. Tomēr zemās cenas Eiropas tirgū padara to mazāk pievilcīgu piegādātājiem – piemēram, ASV uzņēmumi labprātāk sūta LNG uz citiem reģioniem, kur cenas ir augstākas.
"Argus Media" eksperte Nataša Fīldinga brīdina, ka jebkuri turpmāki piegāžu traucējumi globālajā LNG tirgū var izraisīt strauju cenu kāpumu ziemas patēriņa maksimuma laikā. Analītiķi uzsver, ka zemie krājumi un nestabilitāte ir bīstams signāls, kas var novest pie nopietniem energoapgādes drošības izaicinājumiem.
