Eiropu pārņēmis kārtējais karstuma vilnis; vairākās valstīs pārspēti karstuma rekordi

Eiropu pārņēmis kārtējais karstuma vilnis, kas skāris vairākas valstis un radījis nopietnas problēmas veselības aizsardzībā, enerģētikā un transportā. Daudzviet gaisa temperatūra pārsniegusi 40 grādu atzīmi, bet atsevišķās vietās fiksēti vēsturiski rekordi.

Itālijas Veselības ministrija ceturtdien visās 27 valsts karstuma novērošanas sistēmā uzraudzītajās pilsētās izsludināja augstāko — sarkano — brīdinājuma līmeni. Tā ir pirmā reize šogad, kad visam tīklam vienlaikus noteikts visaugstākais brīdinājums. Varasiestādes aicināja cilvēkus karstākajās diennakts stundās neuzturēties tiešos saules staros, uzturēties iekštelpās un dzert daudz ūdens. Turklāt tūrisma objekti, tostarp Kolizejs un Panteons, pagarinājuši darbalaiku līdz vēlam vakaram.

Slovākijā ceturtdien Veļki Krtīšas apriņķī tika reģistrēta 42,2 grādu temperatūra — augstākā valsts vēsturē. Savukārt Austrijas Bādeičaltenburgas ciematā trešdien termometra stabiņš pakāpās līdz 41,2 grādiem, kas arī ir jauns valsts rekords.

Karstums un sausums radījis būtiskus traucējumus enerģētikā. Slovākijas lielākajā hidroelektrostacijā Gabčíkovo Donavas zemā ūdenslīmeņa dēļ apturētas septiņas no astoņām turbīnām, bet elektrostacija šogad saražojusi par 15% mazāk elektroenerģijas nekā pirms gada. Ungārijā ilgstošā sausuma un rekordzema Donavas ūdenslīmeņa dēļ nācies samazināt vienīgās atomelektrostacijas jaudu līdz aptuveni 10% no parastā apjoma, un valdība ieviesusi elektroenerģijas taupīšanas pasākumus. Budapeštā trešdienas naktī reģistrēta arī karstākā nakts vēsturē — termometra stabiņš nenoslīdēja zemāk par 28 grādiem.

Vācijā bažas rada ūdens līmenis Reinā un citās upēs, kas var ietekmēt kuģniecību un rūpniecību. Vides organizācija BUND aicinājusi varasiestādes domāt ne tikai par ekonomiskajām sekām, bet arī par upju noturību pret klimata pārmaiņām.

Francijas dienvidaustrumos turpinās darbs pie liela meža ugunsgrēka Vāras departamentā. Tas sācies 20. jūlijā un izpostījis vairāk nekā 60 kvadrātkilometru lielu platību, kļūstot par lielāko reģionā pēdējās desmitgadēs. Ugunsgrēks vairs neizplatās, taču var atkārtoti uzliesmot.

Karstuma vilnis skāris arī Balkānus, kur temperatūra tuvojās 40 grādiem. Serbijā ugunsdzēsēji cīnās ar vairākiem lieliem ugunsgrēkiem — viens izpostījis priežu mežus rietumos no Belgradas, cits izpleties netālu no Kraļevas.