Ekonomikas ministrs: lielo investīciju projektu atbalsts veicinājis apstrādes rūpniecības izaugsmi
Latvijas valsts atbalsta programma lielajiem investīciju projektiem pirmajās trijās kārtās atbalstījusi 36 uzņēmumu plānus par gandrīz 895 miljoniem eiro. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda uz jaunām darbavietām un papildu nodokļu ieņēmumiem budžetā.

Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis vērtē, ka lielo investīciju projektu valsts atbalsta programma un kapitāla pieejamības palielināšana devusi grūdienu apstrādes rūpniecībai. Pēc ministra teiktā, pirmajās trijās atlases kārtās atbalstu saņēmuši dažādu nozaru 36 uzņēmumu investīciju plāni, kuru kopējā summa ir teju 895 miljoni eiro. Valsts ieguvums, viņaprāt, ir jaunas darbavietas un papildu nodokļu maksājumi budžetā.
Atdeve valsts budžetam
Vidēji katrs valsts ieguldītais eiro dod atdevi divu līdz trīs eiro apmērā. Ministrs norāda, ka viens eiro kapitāla atlaides, kas ir publiskais finansējums, nodrošinājis 2,86 eiro ieņēmumu valsts budžetā. Ceturtā atlases kārta uzrādījusi līdz šim augstāko rezultātu – 4,6 eiro uz katru publiskā finansējuma eiro.
Projektu īstenotājiem pieejams aizdevums līdz 30% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 10 miljoni eiro, kā arī kapitāla atlaide līdz 30% no attiecināmajām izmaksām.
Kas jau īstenots
Daļa ieceru ir realizēta. Ministrs min vairāk nekā 100 miljonus eiro vērto bērza saplākšņa ražotni Rēzeknē (RSEZ SIA Verems), akustisko plātņu rūpnīcu Jaunlaicenē Alūksnes novadā (SIA CeWood), koksnes pārstrādes rūpnīcu Inčukalnā (SIA Rettenmaier Baltic Timber), siera rūpnīcu Bauskā (SIA Baltic Dairy Board) un metāla izstrādājumu ražotni Pastendē Talsu novadā (SIA Brabantia Latvija). Pēc viņa teiktā, 2026. gadā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide augusi par 5,2%, un pieaudzis arī eksports. Citi projekti, piemēram, mēbeļu ražotāja SIA Avoti un metālapstrādes uzņēmuma SIA Valpro iecerētie, vēl atrodas dažādos realizācijas posmos.
Lielāka pievienotā vērtība
Ministrs uzskata, ka Latvijas zemes resursi nav izmantoti pilnībā, un nepieciešams būtiski palielināt pievienoto vērtību mežsaimniecības un lauksaimniecības gatavās produkcijas segmentā. Kā piemēru viņš min aptuveni 150 miljonu eiro vērto zirņu proteīna ražotni SIA Asns Ingredient, kurai valsts atbalsts dažādu programmu veidā sasniedzis 53 miljonus eiro. Ražotne pilnu jaudu – 70 000 tonnu zirņu gadā – plāno sasniegt 2027. gadā. Valainis uzskata, ka līdzās tai būtu loģiski izveidot gatavo produktu ražotni, kuru izstrādājumi nonāktu mazumtirdzniecībā.


