Eksperte: noturība krīzēs jāveido gan valstij, gan uzņēmumiem, gan katram iedzīvotājam
Pēc augusta vētras un vairākiem kiberdrošības incidentiem Latvijā nozares eksperte uzsver, ka sabiedrības noturība krīzēs ir kopīga valsts, institūciju un iedzīvotāju atbildība, kas katrā gadījumā izpaužas atšķirīgi. Viņa norāda, ka fiziskās un digitālās krīzes prasa dažādu gatavības pieeju.
Šī gada augusta vētra, kas bija spēcīgākā kopš 2005. gada, un vairāki kiberdrošības incidenti — tostarp "Latvijas valsts mežos", Ceļu satiksmes drošības direkcijā un Lietuvas Valsts reģistru centrā, kur tika apdraudēti ap 600 000 ierakstu — ir aktualizējuši jautājumu par sabiedrības gatavību krīzēm, raksta "Citadeles" pārstāve Rūta Ežerskiene Delfi viedokļrakstā.
Viņa uzsver, ka noturība ir kopīga atbildība, kas balstās uz valsts, uzņēmumu un iedzīvotāju spēju darboties kā saistītai sistēmai, taču atbildības sadalījums mainās atkarībā no krīzes veida. Vētras laikā finanšu sektors apliecinājis augstu noturību — klienti varējuši veikt maksājumus bez pārtraukumiem, jo bankas datu centrus un maksājumu sistēmas traucējumi neskāra, savukārt Latvijā izveidots kritisko bankomātu tīkls ar prioritāru atbalstu krīzes situācijās.
Fiziski pret digitāliem apdraudējumiem
Atšķirībā no vētras, kad cilvēki zina, kā sagatavoties, kiberincidentu gadījumā indivīds bieži vairs nevar neko ietekmēt, jo lēmumi pieņemti pirms informācijas nonākšanas publiskajā telpā. Tāpēc lielāka atbildība gulstas uz institūcijām, kurām jātestē sistēmas, jāstiprina drošība un jāsadarbojas ar partneriem un valsts iestādēm.
Trīs noturības līmeņi
Autore izceļ, ka noturība jāvērtē valsts, institūciju un mājsaimniecību līmenī. Latvija bijusi starp pirmajām ES valstīm, kas ieviesusi NIS2 direktīvas prasības, taču incidenti parādījuši, ka regulējums pats par sevi negarantē drošību — svarīgāka ir esošo prasību izpildes kontrole. Institūcijās noturība esot nepārtraukts process — piemēram, "Citadele" kopā ar CIREN ekspertiem šogad testējusi darbības nepārtrauktības plānus dažādos stresa scenārijos.
Mājsaimniecību līmenī gatavība ir nevienmērīga — vētras gadījumam pietiek ar praktiskiem soļiem, savukārt kiberdraudiem nepieciešama pastāvīga modrība, kā arī atšķiras iedzīvotāju finanšu uzkrājumi neparedzētiem gadījumiem.
Autore secina, ka kritiskā infrastruktūra ir savstarpēji saistīta, tāpēc sabiedrības noturība ir tik stipra, cik tās vājākais posms, un aicina ikvienu regulāri izvērtēt savu gatavību pirmajām 72 krīzes stundām.
