Eksperte: pēc ASV starpvēlēšanām Tramps var pastiprināt ārpolitikas aktivitāti
Republikāņiem zaudējot kontroli pār abām Kongresa palātām, ASV prezidents Donalds Tramps varētu vairāk pievērsties ārpolitikai, brīdina Starptautiskā aizsardzības un drošības centra pētniece Liis Mure. Kongresam ir mazāk iespēju ierobežot prezidenta soļus šajā jomā.
ASV Kongresa vidusposma vēlēšanās, kas notika otrdien, Demokrātu partija guva virsroku gan Senātā, gan Pārstāvju palātā, tādējādi republikāņu prezidents Donalds Tramps zaudēja vairākumu abās palātās. Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra (ICDS) vecākā pētniece Liis Mure Vikerraadio raidījumā trešdienas rītā norādīja, ka Trampa uzmanība var novirzīties uz ārpolitiku, un tas Eiropai var nenest lielāku stabilitāti.
Kongresa ietekme ir nevienmērīga
Mure skaidroja, ka Kongress kontrolē valsts budžetu un lemj, ko finansēt, tāpēc ietekme uz administrāciju kopumā būs jūtama. Tomēr ārpolitikā un aizsardzības politikā ASV prezidentam ir ļoti plašas pilnvaras, un likumdevējam ir mazāk iespēju viņa rīcību ierobežot. Pēc viņas domām, ja iekšpolitikā Trampa rīcības brīvība sašaurināsies, viņš var vairāk enerģijas veltīt ārpolitikai.
Politico pirmdien vēstīja, ka daļa Eiropas NATO dalībvalstu baidās, ka republikāņu zaudējums var izraisīt asākus Trampa uzbrukumus aliansei.
Mantojuma meklējumi
Tā kā otrā prezidenta pilnvaru termiņa vidus ir pagājis, Tramps, visticamāk, domā par savu mantojumu. Mure uzskata, ka viņš vēlas atstāt pēdas pasaules vēsturē un mēģinās panākt kaut ko lielu. Tiek runāts par iespējamu tikšanos ar Ķīnas prezidentu Si un Krievijas prezidentu Putinu. Iekšpolitikā, pēc viņas vērtējuma, uzmanība vairāk pievērsta pieminekļu celšanai sev, piemēram, triumfa arkām un balles zālēm.
Mure atzīmēja, ka Tramps kopš otrā termiņa sākuma valdījis samērā brīvi, nesadarbojoties ar Kongresu. Ārpolitikā Kongresam ir salīdzinoši maz sviru. Daudz būs atkarīgs no tā, vai republikāņi, īpaši Kongresā, sāks atklāti iebilst Trampam. Līdz šim partija bijusi gandrīz pilnībā viņa kontrolē, lai gan kopš kara ar Irānu sākuma iekšēja kritika būtiski pieaugusi.
Vēlēšanu rezultāti
Demokrāti Senāta vēlēšanās, kurās tika izcīnīta aptuveni trešdaļa vietu, uzvarēja vairākos tradicionāli republikāņu balsstiesīgos štatos, tostarp Teksasā, Ohaio un Kanzasā. Kanzasā pirmo reizi simts gados tika ievēlēts demokrāts. BBC ziņoja, ka Tramps atzinis demokrātu labo darbu, un uzvaru veicinājis Irānas karš un augstās degvielas cenas.
