Eksperti brīdina: mākslīgā intelekta nozare ir pakļauta "medus slazda" spiegošanas shēmām
Bijušais CIP virsnieks un drošības eksperti norāda, ka slazdus, kuros mērķi ievelk ar tuvību un uzticēšanos, tagad var izmantot pret plašu mākslīgā intelekta uzņēmumu darbinieku loku, nevis tikai pret politiķiem un militārpersonām. Mākslīgais intelekts šādas shēmas padara lētākas un vieglāk izpildāmas.

Pēc skandāla ap tehnoloģiju uzņēmuma Nvidia vadītāju Jensenu Huangu eksperti brīdina, ka ar tā saukto "medus slazdu" shēmām var tikt apdraudēts daudz plašāks cilvēku loks mākslīgā intelekta nozarē. Par to izdevumam TechCrunch stāstīja bijušais Amerikas Savienoto Valstu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) vecākais virsnieks Ārons Brauns, tagad programmatūras uzņēmuma Lumbra dibinātājs, un KnowBe4 krāpšanās stratēģijas vadošais speciālists, kriminologs Perijs Kārpenters. Medus slazds ir metode, kurā uzbrucējs iegūst mērķa uzticēšanos, bieži ar tuvām attiecībām, lai tiktu pie slepenas informācijas.
Kāpēc apdraudēti arī uzņēmumu vadītāji
Brauns norāda, ka vēsturiski šādas shēmas saistītas ar politiķiem, militārpersonām un izlūkdienestiem, kuri strādā ar pielaidēm un ir apmācīti paredzēt tuvošanos. Tagad vērtīgākie noslēpumi atrodas uzņēmumos, kas veido mikroshēmas, modeļus un infrastruktūru. Pēc viņa teiktā, "neviens neinformē dibinātājus par pretizlūkošanu", bet uzņēmuma vadītājs ir īsākais ceļš uz ceļveža plāniem, eksporta lēmumiem un klientu sarakstu.
Huangam publiski izvirzīts apgalvojums, ka viņš kļuvis par šādas shēmas upuri, uzturot attiecības ar Alisi Huangu, bijušo Singapūras "neocloud" uzņēmuma vadītāju. Viņa apsūdzēta spiegošanā Ķīnas labā un par ierobežotu Nvidia mikroshēmu kontrabandu uz Ķīnu miljardu dolāru vērtībā. The Wall Street Journal ziņoja, ka uzņēmums OpenAI sācis brīdināt darbiniekus par svešiniekiem, kas cenšas tuvoties, lai izdibinātu uzņēmuma noslēpumus.
Ne vienmēr romantika
Mērķis var būt ikviens ar piekļuvi jutīgai informācijai, sākot ar valdes locekļiem un beidzot ar vadītāju asistentiem. Brauns skaidro, ka vecākā metode ir draudzība, un uzbrucēji var uzdoties par investoriem, klientiem, darbā pieņēmējiem vai konsultantiem. Pēc Kārpentera domām, mākslīgais intelekts shēmas padarījis lētākas: ar tā palīdzību var izpētīt mērķi, izveidot viltus profilus un pat viltus balss zvanus.
Kā atpazīt briesmas
Eksperti iesaka pievērst uzmanību pārāk biežām "nejaušām" tikšanās reizēm, neparastai ziņkārei par darbu un kolēģiem, lūgumiem slēpt tikšanos un spiedienam sniegt informāciju vai iepazīstināt ar citiem. Brauns piedāvā jautājumu: vai šis cilvēks būtu blakus, ja rīt zaudētu darbu? Uzņēmumiem ieteikts izslēgt vadītāju izņēmuma statusu un veicināt kultūru, kurā drīkst apšaubīt amatpersonu lūgumus.


