Eksperti brīdina: sabotāžas akti ES teritorijā var pārvērst hibrīdkaru par īstu konfliktu
Vairāki sabotāžas gadījumi Eiropas Savienības teritorijā liecina par Krievijas iesaisti, un ES tagad jālemj, kā uz to reaģēt. Eksperti norāda, ka pašreizējo situāciju vairs grūti dēvēt par hibrīdkaru vien.
Pēdējā laikā Eiropas Savienības teritorijā notikuši vairāki sabotāžas akti, kuru izcelsme, pēc daudzu vērtējuma, saistāma ar Krieviju. Šie notikumi liek Eiropas Savienībai lemt par piemērotu atbildes reakciju situācijā, kad robeža starp slēptu ietekmēšanu un atklātu konfrontāciju kļūst arvien neskaidrāka.
Līdz šim Eiropa ir centusies izvairīties no tiešas militāras sadursmes ar Krieviju, izvēloties piesardzīgu pieeju. Tomēr, ja sabotāžas darbības ES dalībvalstīs turpina pastiprināties, tas var radīt spiedienu uz Eiropas valstīm mainīt kursu un rīkoties izlēmīgāk.
Vairs ne tikai hibrīdkarš?
Vairāki eksperti pauduši šaubas, vai patlaban notiekošo konfliktu joprojām var korekti raksturot kā hibrīdkaru — terminu, kas parasti apzīmē slēptas, netiešas pretinieka darbības zem atklāta kara sliekšņa. Notikumu attīstība liecina, ka Krievija pastāvīgi pārbauda Eiropas robežas un noturības pakāpi.
Galvenais jautājums, kas šobrīd stāv Eiropas Savienības priekšā, ir, vai tā spēs rast veidu, kā atturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu no turpmākas eskalācijas, vienlaikus nepieļaujot pilna mēroga kara risku.
Šis materiāls tapis kā daļa no iknedēļas raidījuma, ko veido Eiropas sabiedriskā raidorganizācija ARTE. Raidījums tiek publicēts desmit valodās, pateicoties sadarbībai ar vairākiem Eiropas medijiem, tostarp žurnālu Ir Latvijā, kā arī izdevumiem El País, Gazeta Wyborcza, Internazionale, Kathimerini, Le Soir, Telex, Balkan Insight un Sinopsis. Projektu finansē Eiropas Savienība ar European Media Platforms programmas atbalstu.
