Eksperti: Hibrīduzbrukumu apkarošanai valstīm jāsadarbojas ar privāto sektoru

Eiropas uzņēmumi kļūst par mērķi dažādiem hibrīduzbrukumiem – no kiberuzbrukumiem līdz dedzināšanai un bezpilota lidaparātu novērošanai. Šie biznesi ir vitāli svarīgi valstu ikdienas funkcionēšanai, tāpēc to neaizsargātība ir problēma. Tomēr lielākajā daļā valstu valdība un privātais sektors regulāri neapmainās ar draudu informāciju, norāda eksperti.

Piemēram, aprīlī Apvienotās Karalistes organizācija Offshore Energies UK ziņoja par dronu novērojumiem pie jūras enerģētikas struktūrām. Droni manīti arī virs sauszemes objektiem, tostarp ieroču rūpnīcām. Janvārī Berlīnē sabotāžas dēļ 100 000 iedzīvotāji uz vairākām dienām palika bez elektrības, siltuma un interneta. Somijas prokuratūra jūnijā apsūdzēja kuģa Fitburg kapteini par pastiprinātu sabotāžu pēc tam, kad tas Ziemassvētku vakarā sabojāja jūras kabeļus.

Apdrošināšanas brokeris Willis Towers Watson nesenā aptaujā atklāja, ka 26% Eiropas uzņēmumu par galveno risku uzskata Krievijas pelēkās zonas uzbrukumus. No tiem 65% baidās no infrastruktūras uzbrukumiem, 61% no ekonomiskas piespiešanas, 56% no valsts atbalstītiem kiberuzbrukumiem.

Zviedrija ir izveidojusi "biznesa padomi", kurā ietilpst valsts svarīgāko uzņēmumu izpilddirektori, kā arī aizsardzības spēku komandieris un Civilās aizsardzības aģentūras vadītājs. Padome kalpo kā nacionālās drošības koordinācijas centrs starp valdību un privāto sektoru. "Zviedrijas aizsardzības spējas balstās uz visas sabiedrības stiprumu," teica aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Mihaels Klāsons. Padome tiekas divas reizes gadā, bet krīzes gadījumā biežāk.

Vācija nesen izveidoja centru cīņai pret hibrīddraudiem. Lai gan šādi pasākumi nevar novērst visus uzbrukumus, tie ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar to neesamību. Eksperti uzsver, ka uzņēmumi, kas tieši saskaras ar draudiem, būtu gatavi piedalīties jaunās iniciatīvās, ja tiktu aicināti.