Eksperti: Igaunijai degvielas un gāzes krīze nedraud
Neskatoties uz zemākajiem naftas krājumiem pasaulē kopš 1990. gada un gāzes rezervju samazināšanos, eksperti apgalvo, ka Eiropai un Igaunijai ziema bez degvielas nepaliks.
Pasaules naftas krājumi ir sasnieguši zemāko līmeni vairāku desmitgažu laikā, ko izraisījusi krīze Tuvajos Austrumos. Lai gan starp ASV un Irānu ir noslēgts īslaicīgs pamiers, kas samazinājis naftas cenas par gandrīz 5%, situācija ar degvielas rezervēm joprojām ir saspringta. Organizācijas Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīs naftas un degvielas krājumi ir viszemākie kopš 1990. gada, turpinot samazināties arī jūnijā un jūlijā.
Komercialās degvielas rezerves Eiropā ir zemākajā līmenī pēdējo 12 gadu laikā, bet ASV valsts rezerves ir minimālas kopš 1983. gada. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra pavasarī atļāva dalībvalstīm izmantot līdz pat trešdaļai valsts degvielas rezervju. Šo iespēju izmantoja arī Igaunija. Parasti šīm rezervēm vajadzētu pietikt 90 dienām, taču šobrīd Igaunijā benzīna ir 56 dienām, dīzeļdegvielas – 90 dienām, bet aviācijas petrolejas – 77 dienām. Rezervju atjaunošana sāksies pēc piegādes problēmu novēršanas, taču precīzi termiņi vēl nav zināmi.
Eiropa ir labāk nodrošināta ar benzīnu, ko tā eksportē, bet dīzeļdegvielas situācija ir sarežģītāka – aptuveni 60% importa nāk no Persijas līča valstīm, tostarp caur Hormuzas šaurumu. Eiropas dabasgāzes krātuvēs pašlaik ir ap 55% no normas, kas ir zemāk nekā ierasts šajā gadalaikā. Normālos apstākļos krājumi varētu pieaugt līdz 70–75%, kamēr pērn tie sasniedza 83%. Igaunijas gāzes rezerves Latvijas Inčukalna krātuvē ir labā līmenī, un prognozēts, ka līdz rudens beigām tās tiks papildinātas līdz apjomam, kas būs pietiekams reģiona vajadzībām.
