Eksperti: Latvijai nepieciešams vienots plāns veselības aprūpes un zāļu apgādes nepārtrauktībai krīzē
Rēzeknē notikušajā konferencē eksperti secināja, ka krīzes gatavību nevar nodrošināt ar atsevišķu iestāžu plāniem, un aicināja valsti izstrādāt vienotu noturības plānu veselības aprūpei un zāļu piegādei. Konferencē tika izmantota arī Igaunijas un Ukrainas pieredze.
Latvijas un ārvalstu eksperti 15. oktobrī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS, notikušajā starptautiskajā konferencē “Pirmā aizsardzības līnija. Veselības aprūpe un farmācija valsts noturībā” norādīja, ka valstij ir vajadzīgs vienots plāns, lai ārkārtas situācijā nepārtrauktos iedzīvotāju ārstēšana un zāļu apgāde. Eksperti uzsvēra, ka ar atsevišķu iestāžu vai uzņēmumu iekšējiem plāniem un zāļu krājumiem nepietiek – jāsaskaņo visas sistēmas darbība, tostarp palīdzības sniegšana pacientiem, slimnīcu un aptieku darbs elektrības un sakaru pārrāvumos, zāļu ražošana un piegāde, kā arī informācijas apmaiņa.
Prasība pēc valsts līderības
Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Signe Jantone atzīmēja, ka nozarē ir vienota izpratne par veselības aprūpes noturību kā valsts aizsardzības daļu, taču ar to vien nepietiek. Viņasprāt, valstij jāuzņemas līderība un jāveido dialogs ar nozari, lai izstrādātu vienotu rīcības algoritmu, kurā iekļauti ārstniecības iestādes, laboratorijas, neatliekamās palīdzības dienests, ģimenes ārsti, zāļu ražotāji, apgādes uzņēmumi un pacientu organizācijas. Noturība ietver arī spēju zāles saražot un nogādāt pacientiem.
Valsts kancelejas Krīzes vadības centra vadītājs pulkvedis Arvis Zīle norādīja, ka veselības aprūpe ir atkarīga no elektroapgādes, mobilajiem sakariem, ūdens, degvielas un norēķiem. Prioritātes jānosaka pirms krīzes, bet slimnīcu un aptieku ģeneratoru un degvielas apgāde jākoordinē. Viņš akcentēja arī kopīgas mācības bez elektrības un sakariem.
Ukrainas un Igaunijas pieredze
Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” Ukrainas meitasuzņēmuma vadītājs Andrijs Metaļskis minēja Ukrainas Veselības ministrijas datus: uz 2026. gada 1. septembri bojāti vai iznīcināti 2687 veselības aprūpes infrastruktūras objekti 854 iestādēs. Viņš aicināja izvairīties no krājumu koncentrēšanas vienā vai divās noliktavās un valsts rezervēs paredzēt izejvielas vismaz 3–6 mēnešiem.
Igaunijas Stratēģisko rezervju aģentūras vadītājs Ando Lipimans (Ando Leppiman) stāstīja, ka valstī aptuveni 200 zāļu mēneša apjoma krājumus glabā lieltirgotāji, bet valsts apmaksā šo pakalpojumu. Kritiskajām aptiekām valsts nodrošina ģeneratorus, un līdz 2026. gada beigām plānoti 110 krīzei pielāgoti veikali.
Memorands
Konferencē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds parakstīja memorandu par privāto ārstniecības iestāžu resursu apzināšanu katastrofu medicīnas vajadzībām.
