Eksperti: Lielbritānijas kodolsolījums Baltijai ir politisks signāls, ne jaunas aizsardzības sistēmas
Lielbritānijas gatavība attiecināt kodolatturēšanu uz Igauniju un citām Apvienoto ekspedīcijas spēku valstīm jāuzskata par politisku ziņu Krievijai, nevis par kodolieroču izvietošanas lēmumu, uzskata eksperti. Viņi vienlaikus brīdina, ka NATO austrumu flanga galvenā problēma ir konvencionālo spēku trūkums.
Lielbritānija nedēļas sākumā paziņojusi par gatavību attiecināt savu kodolatturēšanu uz Igauniju un citām valstīm, kas ietilpst Apvienotajos ekspedīcijas spēkos (JEF) — desmit Ziemeļeiropas valstu militārajā koalīcijā, ko vada Lielbritānija. JEF izveidots kā elastīgs formāts, kas ļauj dalībvalstīm ātri koordinēt rīcību krīzes situācijā, nesagaidot NATO smagnējāku procedūru iedarbināšanu.
Eksperti aicina šo paziņojumu neuzskatīt par lēmumu izvietot kodolieročus reģionā vai par principiāli jaunas aizsardzības sistēmas radīšanu. Viņi norāda, ka kodolatturēšana jau tagad attiecas uz NATO valstīm — agrāk Maskava bija brīdinājusi aliansi, ka būs gatava izmantot kodolieročus, ja NATO mēģinātu rīkoties attiecībā uz Kaļiņingradas apgabalu.
Politisks signāls Krievijai
Igaunijas bijušais aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs uzsvēris, ka britu paziņojums primāri jāuzskata par politisku signālu potenciālajam pretiniekam. "Protams, pirmkārt, tas bija signāls Krievijai, ka mūsu sabiedrotie ir ar mums, šeit jautājumu nav," sacījis Pevkurs.
Lielbritānijai saglabājas pašas nacionālā tiesība lemt par savu stratēģisko kodolspēku pielietošanu — tās pamatā ir ballistiskās raķetes uz atomzemūdenēm. Tādēļ formāla NATO lēmuma trūkums par piekto pantu pats par sevi nenozīmē, ka Londona nevarētu patstāvīgi rīkoties ar savu kodolpotenciālu.
Atvaļinātais ģenerālmajors Neeme Veli paskaidrojis, ka ar konvencionālo atturēšanu situācija ir skaidrāka, taču kodolatturēšanas gadījumā apzināti izvairās no "sarkano līniju" precīzas noteikšanas, lai pretinieks nevarētu precīzi aprēķināt, cik tālu var iet, neizraisot atbildes reakciju.
Galvenā problēma — spēku trūkums
Eksperti uzsver, ka ne britu paziņojumi, ne Francijas iniciatīvas pašas par sevi neatrisina alianses austrumu flanga galveno militāro problēmu — konvencionālo bruņoto spēku nepietiekamību. Drošības eksperts Meelis Oidsalu norādījis, ka sauszemes spēku un jūras spēku finansējums ir samērā vājš, bezpilota karadarbības jomā ir sperti noteikti soļi, bet mazāk, nekā būtu iespējams. Tādēļ, viņaprāt, pamatoti jāraugās kritiski uz to, cik reāli Lielbritānija spēs turpmāk pildīt reģionālā militārā lidera lomu.
