Eksperti: Nepālas plūdu ātrums, iespējams, pārspēja brīdināšanas sistēmu
Zinātnieki un katastrofu pētnieki norāda, ka Nepālas straujo plūdu ātrums, visticamāk, pārsniedza valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas iespējas, kas paļaujas uz tradicionālu upju mērītāju tīklu attālā reģionā.
Zinātnieki un katastrofu reaģēšanas pētnieki skaidro, kāpēc Nepālas agrīnās brīdināšanas sistēma, iespējams, nespēja laikus reaģēt uz nesenajiem straujajiem plūdiem valstī.
Pēc ekspertu teiktā, sistēma balstās uz konvencionālu upju mērīšanas staciju tīklu, kas izvietots attālā, grūti pieejamā reģionā. Šāda veida iekārtas mēra ūdens līmeņa izmaiņas upēs un parasti tiek izmantotas, lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus par plūdu draudiem.
Kāpēc sistēma varēja nepaspēt
Tomēr, kā norāda pētnieki, straujo plūdu gadījumā, kad ūdens līmenis var celties ļoti īsā laikā, šāda tradicionālā sistēma var nespēt nodrošināt pietiekami ātru brīdinājumu, lai iedzīvotāji paspētu evakuēties. Attālā reģiona ģeogrāfiskie apstākļi vēl vairāk apgrūtina savlaicīgu datu pārraidi un reaģēšanu uz to.
Eksperti uzsver, ka notikums izgaismo plašāku problēmu — daudzviet pasaulē izmantotās brīdināšanas sistēmas, kas balstītas uz upju mērītājiem, var nebūt piemērotas ļoti straujiem, pēkšņiem plūdu notikumiem kalnainos un grūti pieejamos reģionos.
