Eksperti: pilsētu sagatavošana krīzēm ir pārāk lēna

Tallinas centrā uzstādīts valstī pirmais civilais modulārais patvērums, kas ir pilotprojekts. Pilsētas amatpersonas norāda, ka tas ir tikai sākums, un nākotnē plānots uzstādīt vairāk šādu patvērumu. Modulārais patvērums atvests no Ukrainas, kur šādas būves jau tiek izmantotas praksē. Tas neaizsargā no tieša šāviņa trāpījuma, bet ir paredzēts īslaicīgai cilvēku aizsardzībai no triecienviļņa un šķembām, kas ir galvenie apdraudējumi gaisa uzbrukuma laikā.

Vicemērs Tīts Teriks paziņoja, ka pēc pilotprojekta izvērtēšanas tiks izsludināts konkurss, un dažādi uzņēmumi varēs piedāvāt savus dizainus. Patvērumi tiks izvietoti arī citos pilsētas rajonos.

Krīzes situāciju pētnieki atzīmē progresu patvērumu sagatavošanā, bet vienlaikus norāda uz lēno tempu. Igaunijas vispārējā gatavība iedzīvotāju aizsardzībai un civilās aizsardzības infrastruktūra joprojām ir ļoti agrīnā attīstības stadijā. Krīžu pētniecības centra vadītājs Hanness Nagels norāda, ka situācija uzlabojusies, pateicoties likumdošanai, kas nosaka prasības patvērumiem jaunbūvēs, taču esošā infrastruktūra joprojām ir nepietiekama. Viņš min piemēru: Tallinas Hābersti rajonā ir sešpadsmit stāvu ēkas, kuru tipveida projektos nav paredzēti pagrabi, tāpēc tajās nav iespējams ierīkot patvērumus.

Nagels uzskata patvērumu būvniecības iniciatīvu par pozitīvu soli, taču to vajag vairāk, arī citās Igaunijas pilsētās. Eksperts norāda uz finansiāliem ierobežojumiem: lai pārbūvētu pagrabu vai apakšējo stāvu par atbilstošu patvērumu, nepieciešami ievērojami līdzekļi, ko daudzi dzīvokļu īpašnieki nevar atļauties. Tāpēc pašvaldībām un valstij jārod finanšu atbalsta mehānismi, nevis jāaprobežojas ar nelielām dotācijām.

Uz Juhkentali ielas uzstādītais patvērums ir īslaicīga pajumte aptuveni 20-30 cilvēkiem. Tā modulārā konstrukcija ļauj to ātri uzstādīt un pārvietot.