Eksperts: budžeta plānošanā jāvērtē arī ienākumu izlīdzināšana, ne tikai izdevumi
Gatavojot 2027. gada valsts budžetu un vidēja termiņa fiskālo ietvaru, valdībai un parlamentam jādomā ne tikai par tēriņu apjomu, bet arī par to, kurām profesijām un funkcijām valsts izvēlas maksāt vairāk. Par to raksta Edgars Voļskis LSM Diaspora sadaļā.
Gatavojoties Latvijas 2027. gada valsts budžeta un vidēja termiņa fiskālā ietvara izstrādei, publiskajai diskusijai vajadzētu paplašināties ārpus tradicionālajiem jautājumiem par valsts izdevumu apjomu un iespējamo fiskālās telpas radīto ieņēmumu apmēru, norāda Edgars Voļskis skatpunktā, kas publicēts LSM Diaspora sadaļā.
Ne tikai cik, bet arī kam
Autors uzsver, ka tikpat svarīgi kā jautājums par tēriņu kopējo apjomu ir tas, par kādām konkrētām valsts funkcijām un jomām valsts ir gatava maksāt vairāk. Tas nozīmē izvērtēt, kuras profesijas Latvijai patlaban ir prioritāras no sabiedrības un valsts attīstības viedokļa.
Jautājums par cieņpilnu dzīvi
Centrālais jautājums, ko izvirza autors, ir, vai pašreizējā sociālā un ekonomikas politika sniedz cilvēkiem, kuri strādā sabiedrībai būtiskās profesijās, iespēju dzīvot finansiāli drošu un cieņpilnu dzīvi. Tas skar plašāku tēmu par ienākumu izlīdzināšanu sabiedrībā un to, kādi sociālekonomiskie instrumenti šim mērķim varētu tikt izmantoti.
Raksts aicina lēmumu pieņēmējus – gan esošo, gan nākamo valdību, kā arī parlamentu – pieejai budžeta un fiskālā ietvara plānošanā būt plašākai, iekļaujot ne tikai skaitliskos aprēķinus, bet arī vērtību un prioritāšu izvēli par to, kuras nozares un profesijas saņem lielāku valsts atbalstu.
