Eksperts: CIP direktora vizīte Maskavā nav bijusi slepena tikšanās
Bijušais Igaunijas KAPO vadītājs Arnolds Sinisalu uzskata, ka CIP direktora Džona Retklifa negaidītais vizīts Maskavā nav uzskatāms par slepenu ASV un Krievijas vienošanos, jo par sarunu tēmām varētu būt vairākas iespējas.
Otrdien, 25. augustā, kļuva zināms, ka ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs negaidīti ieradies Maskavā un ticies ar Krievijas amatpersonām, taču sarunu tēma netika atklāta. Pēdējo reizi ASV izlūkošanas vadītājs Maskavu apmeklēja vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad vizīte bija saistīta ar vēlmi brīdināt Krieviju par Vašingtonas informētību par tās nodomiem.
Tartu Universitātes Johana Skites institūta viesprofesors Arnolds Sinisalu raidījumā "Uudis+" norādīja, ka izlūkdienestu kontakti starp abām valstīm ir ierasta prakse un ne vienmēr saistīti ar Ukrainas karu. Viņaprāt, starptautiskajās attiecībās pašlaik svarīgāks varētu būt militārais konflikts starp Irānu un ASV, kas saistīts arī ar ASV iekšpolitiku.
Sinisalu uzsvēra, ka, ja ASV būtu vēlējusies vizīti pilnībā noslēpt, tas būtu bijis iespējams, piemēram, mainot lidmašīnas. Tā kā vizīti neslēpa no sabiedrības, situācija būtu jāvērtē mierīgāk. Viņš arī neredz pamatu bažām par slepenām vienošanās, jo uzticības līmenis starp valstīm nav pietiekami augsts.
Iespējamie skaidrojumi
Uzmanību piesaistījusi arī liela lidmašīna, ar kuru Retklifs ieradās – parasti FIB un CIP vadītāji izmanto mazākus lidaparātus, kas varētu liecināt vai nu par īpašu kravu, vai drošības apsvērumiem. Sinisalu par visticamāko versiju uzskata iespējamu ieslodzīto apmaiņu, lai gan norāda, ka šādas apmaiņas parasti notiek ātrāk un dažkārt tiek pat translētas tiešraidē. Viņš pieļauj, ka CIP vadītāja klātbūtne varētu būt saistīta ar papildu jautājumu, piemēram, sarunām par konkrētu personu pēdējā brīdī.
Sinisalu uzskata, ka svarīgāk ir izprast, cik plašs tēmu loks tika apspriests – iespējams, tas skāris gan Ukrainas un Krievijas sarunu uzsākšanu, gan situāciju ap Irānu. Viņš arī pieminēja spekulācijas par iespējamu Krievijas darbību pret Baltijas valstīm vai NATO, taču uzsvēra, ka Krievijai pašlaik trūkst spēku plaša mēroga uzbrukumam, jo tas dotu ukraiņiem iespēju pretuzbrukumam.
Amerikāņu laikraksts The Wall Street Journal rakstījis, ka Retklifs varētu būt tiekies arī ar Vladimiru Putinu, lai nodotu brīdinājumu saistībā ar iespējamu Krievijas mobilizāciju un NATO gribasspēka pārbaudi. Sinisalu par to izteicās skeptiski, norādot, ka Putins parasti personīgi netiekas ar šāda līmeņa amatpersonām. Viņaprāt, runas par NATO pārbaudi ir psiholoģiska spiediena forma, kas uztur trauksmi Eiropā, savukārt NATO robežas tiek rūpīgi uzraudzītas.
