Eksperts: Eiropas ugunsgrēku krīze prasa pāreju no dzēšanas uz ainavu pārvaldību

France 24 sarunā raidījuma vadītāja Kerija Gārlenda uzņēmusi Aleksandru Heldu, Integrētās ugunsgrēku pārvaldības noturības programmas vecāko ekspertu. Helds skaidro, ka Eiropas pieaugošā savvaļas ugunsgrēku krīze atklāj pašreizējā modeļa robežas — modelis balstīts uz avārijas dzēšanu, nevis ilgtermiņa noturību.

Viņš norāda, ka Eiropas Savienība krietni uzlabojusi spējas koordinēt ugunsdzēsības darbu, bet joprojām iesaistās tikai tad, kad ugunsgrēki jau kļuvuši nekontrolējami. Pēc viņa teiktā, problēma vairs nav tikai pašā ugunsdzēsībā, bet ainavu pārvaldībā. Klimata pārmaiņas var radīt labvēlīgākus apstākļus ekstrēmiem ugunsgrēkiem, tomēr to mērogu un postīgumu ietekmē arī desmitgadēm ilga zemes atmešana, degvielas uzkrāšanās, izmaiņas lauksaimniecības praksē un politiskie stimuli, kas dod priekšroku skaidri redzamai reaģēšanai ārkārtas situācijās, nevis mazāk pamanāmiem profilakses pasākumiem.

Helda skatījumā nepieciešami dabas risinājumi. Zeme pret cilvēkiem izturas tā, kā cilvēki izturas pret zemi — tāpēc risinājumi meklējami ilgtspējīgā ainavu apsaimniekošanā, nevis tikai tehniskā ugunsdzēsības jaudas palielināšanā. Viņš aicina pārskatīt politiku, kas veicina redzamu, bet īslaicīgu iejaukšanos, un pievērsties preventīviem, dabiskiem pasākumiem, kas var mazināt katastrofālu ugunsgrēku risku ilgtermiņā.