Eksperts Garisons: ilgstošs karš var likt Krievijai pieņemt arvien riskantākus lēmumus

Uzņēmējs, dronu ražotājs un bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum" TV24 pauda viedokli, ka ilgstoša kara apstākļos valsts vadība var pakāpeniski zaudēt reālistisku skatījumu uz situāciju un sākt pieņemt arvien bīstamākus lēmumus.

Vēsturiska paralēle ar Vāciju

Garisons kā piemēru minēja nacistiskās Vācijas vadītāja Ādolfa Hitlera rīcību Otrajā pasaules karā. Pēc viņa teiktā, kara sākumā Hitlers centies izvairīties no vienlaicīgas karošanas vairākās frontēs un negribējis sākt iebrukumu Lielbritānijā. Tomēr, karam ievelkoties, Vācijas vadība pamazām zaudējusi realitātes izjūtu.

Viņš norādīja uz Hitlera lēmumiem kara pēdējā posmā, kad vācu spēki tika pārgrupēti dažādās frontes daļās, neraugoties uz aizvien sarežģītāko militāro stāvokli. Kā konkrētu piemēru Garisons minēja 1944. gada vācu uzbrukumu Ardēnu reģionā Rietumu frontē — lēmumu, kas, pēc viņa vērtējuma, liecināja par arvien lielāku nevēlēšanos atteikties no jau izvirzītiem militārajiem mērķiem, pat ja tie vairs neatbilda faktiskajai situācijai.

Iespējamas paralēles ar Krieviju

Garisons pauda uzskatu, ka līdzīgas iezīmes var būt saskatāmas arī pašreizējā Krievijas rīcībā. Viņaprāt, ilgstošs karš un nespēja sasniegt sākotnēji izvirzītos mērķus var novest pie tā, ka lēmumu pieņemšanā aizvien lielāku ietekmi iegūst priekšstati, kas neatbilst reālajai situācijai.

Eksperts uzsvēra, ka tieši šāda realitātes izjūtas zaudēšana var palielināt risku, ka vadība sāk rīkoties neracionāli un grūti paredzamā veidā.