Eksperts: pamata iemeslu panikai par gāzes krājumiem Eiropā pagaidām nav
Igaunijas enerģētikas eksperts Igors Krupenskis uzskata, ka Eiropas gāzes krātuvju aizpildījuma samazināšanās nav panikas iemesls. Tomēr ziemā Igaunijas iedzīvotājiem var pieaugt apkures un elektrības izmaksas.
Eiropas gāzes krātuvju krājumu samazināšanās nav iemesls panikai, taču gaidāmajā ziemā Igaunijas iedzīvotāji var saskarties ar augstākiem apkures un elektroenerģijas rēķiniem. To Igaunijas sabiedriskās televīzijas kanāla ETV+ raidījumā "Kofe+" sacīja enerģētikas zinātņu doktors Igors Krupenskis.
Kāpēc krājumi ir zemāki
Pēc eksperta teiktā, septembra beigās Eiropas Savienības gāzes krātuves bija pildītas 71% apmērā. Viens no iemesliem ir komerciālie riski: privātie uzņēmumi vasarā nepirka lielus gāzes apjomus, jo nebija pārliecības, ka ziemā to varēs pārdot ar peļņu.
Papildus Eiropas pircēji tagad konkurē ar Āzijas pircējiem par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm. Līdz 2022. gadam apmēram 45% Eiropas gāzes nāca no Krievijas, bet tagad piegādes nāk no dažādām pasaules valstīm.
Krupenskis tomēr norādīja, ka zems krātuvju aizpildījums pats par sevi nenozīmē piegāžu pārtraukumu draudus. Eiropai ir arī sašķidrinātās gāzes pieņemšanas termināļi, un gāze tiek piegādāta pa cauruļvadiem.
Igaunijas rezerves un rēķini
Igaunijai ir stratēģiskās rezerves. Valsts krājumu centrs Eesti Varude Keskus Latvijas Inčukalna krātuvē glabā aptuveni 90–100 miljonus kubikmetru gāzes, kas ir apmēram trešdaļa no valsts gada patēriņa.
Gāzes cenu kāpums var ietekmēt rēķinus tiem, kas gāzi izmanto apkurei un pērk to par biržas cenu. Patērētāji ar ilgtermiņa līgumiem īstermiņā ir pasargāti no tirgus svārstībām.
Tallinas centralizētajai siltumapgādei dārgas gāzes ietekme, pēc eksperta vērtējuma, būs ierobežota, jo galvaspilsēta pēdējās desmitgadēs būtiski samazinājusi atkarību no gāzes. Patēriņš vēl samazināsies, kad uzņēmums Utilitas līdz gada beigām plāno ieslēgt 110 megavatu siltumsūkni Pirita-Tallinā, kas izmantos notekūdeņu siltumu.
Gāzes cenas var ietekmēt arī elektrības cenu Igaunijā, kaut gan valsts elektrību ar gāzi neražo. Biržas cenu nosaka dārgākais avots, kas vajadzīgs pieprasījuma segšanai. Bezvēja un aukstā laikā Latvijā un Lietuvā var tikt iedarbinātas gāzes spēkstacijas, kas paaugstina biržas cenu arī Igaunijā.
Ieteikumi patērētājiem
Eiropas Komisija iesaka valstīm samazināt gāzes patēriņu, lai mazinātu deficīta risku. Krupenskis uzskata, ka daļu pasākumu var veikt paši patērētāji: ja gāzes apkurināmā ēkā temperatūru pazemina par vienu grādu, gāzes patēriņu var samazināt par aptuveni 5%. Mainot vecu gāzes katlu, viņš aicināja apsvērt alternatīvas, piemēram, siltumsūkni.
