Eksperts: reemigrācijas politikai jāpaļaujas uz darbu, nevis īstermiņa pabalstiem
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis uzskata, ka Latvijas reemigrācijas politikā galvenais ir darbvietas un uzņēmējdarbība, nevis īstermiņa pabalsti. Polijas piemērs rāda, ka atgriešanās tur nav tik masveida, kā minēts Saeimas vēlēšanu debatēs.
Latvijā pēc 15. Saeimas vēlēšanu kampaņas atkal runā par reemigrāciju, tas ir, ārzemēs dzīvojošo tautiešu atgriešanos dzimtenē. Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis uzskata, ka atbalstam, kas aprēķināts uz dažiem mēnešiem, cilvēkus noturēt nevar, un par svarīgāko nosauc darbvietas un uzņēmējdarbības attīstību. Savukārt Latvijas migrācijas saldo joprojām ir negatīvs: 2025. gadā tas bija –1291.
Polijas piemērs nav tik spilgts
Priekšvēlēšanu debatēs kā veiksmīgu paraugu minēja Poliju. Aināra Šlesera (LPV) vārdiem, tur ik mēnesi atgriežoties 100 tūkstoši cilvēku, bet premjers Andris Kulbergs (AS) nosauca 55 tūkstošus un saistīja to ar nodokļu atvieglojumiem reemigrantiem.
Dati rāda mazākus apmērus. Pēc Polijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, emigrācijā 2025. gada izskaņā bija 1,5 miljoni poļu, par 21 tūkstoti mazāk nekā 2024. gadā. Polijas valdības 2024. gada migrācijas stratēģijā arī atzīts, ka valstij nav reālu instrumentu diasporas mudināšanai atgriezties. Polijas ekonomikas izaugsme ir kļuvusi par faktisko reemigrācijas politiku: IKP uz vienu iedzīvotāju pieaudzis no 47% no ES vidējā 2004. gadā līdz 81% 2025. gadā.
Kā darbojas Latvijas politika
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka reemigrācijas atbalsts balstās uz plānu darbam ar diasporu. Tas ietver informatīvu atbalstu, reģionālo koordinatoru konsultācijas un finansējumu reemigrantu uzņēmumiem. 2025. gadā finansējumu saņēma 24 pretendenti, tika izveidoti 16 uzņēmumi un astoņas darbvietas.
Koordinatori no 2021. gada līdz 2026. gada 30. septembrim sagatavojuši 14 752 individuālus piedāvājumus, un ar viņu palīdzību Latvijā atgriezušās 4925 personas. Ministrija šos rādītājus uzskata par izpildītiem. Vidēji gadā atgriežas 7425 reemigranti, kamēr 2013.–2017. gadā bija 5785.
Eksperta ieteikumi
Voļskis norāda, ka tikai pabalsti nedarbojas: cilvēks sešos mēnešos var iztērēt naudu un doties atpakaļ. Viņaprāt, uzņēmējiem pašiem jānosaka vajadzīgās prasmes un jānodrošina apmācība, bet valstij jāsniedz atbalsta mehānismi. Nacionālās apvienības ierosināto IIN samazinājumu viņš nevērtē atbalstoši. Mājokļa jomā, pēc viņa domām, vajadzīgs ilgtermiņa atbalsts, piemēram, pirmajai iemaksai kredītam caur Altum, un svarīga ir arī ģimeņu integrācija.
VARAM norāda, ka lēmumu atgriezties galvenokārt nosaka personīgie un ģimenes apstākļi, bet atbalsta pasākumi palīdz šo lēmumu īstenot.
