El-Obeida kļūst par jaunu Sudānas kara epicentru
Kopš jūnija beigām no Sudānas stratēģiskās pilsētas El-Obeidas bēguši vairāk nekā 11 000 cilvēku, tostarp 5500 bērnu, bet ANO brīdina, ka līdz 500 000 civiliedzīvotāju var nonākt apdraudējumā, ja vardarbība pieaugs.
Sudānas pilsoņu karš, kas ilgst jau trīs gadus, ir sasniedzis jaunu fāzi, par galveno kaujas lauku kļūstot Ziemeļkordofānas galvaspilsētai El-Obeidai. Saskaņā ar organizācijas "Save the Children" datiem, pēdējo divu nedēļu laikā no pilsētas aizbēguši vairāk nekā 11 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse ir bērni. ANO brīdina, ka, pastiprinoties kaujām, apdraudēti var būt līdz 500 000 civiliedzīvotāju.
Stratēģiskā nozīme
El-Obeida atrodas aptuveni 360 kilometrus uz dienvidrietumiem no Hartūmas, kur krustojas galvenie ceļi, kas savieno Centrālo Sudānu ar Dārfūru un valsts dienvidu provincēm. Tā ir ne tikai nozīmīgs tirdzniecības centrs, bet arī būtisks loģistikas mezgls gan militārajām operācijām, gan humānās palīdzības piegādēm. Pilsēta joprojām atrodas Sudānas Bruņoto spēku (SAF) kontrolē, padarot to par vienu no svarīgākajiem armijas cietokšņiem Rietumsudānā. Savukārt paramilitārā grupējuma Ātro atbalsta spēki (RSF) pastiprina spiedienu uz pilsētu, cenšoties paplašināt savu ietekmi reģionā.
Civiliedzīvotāju ciešanas
Kaujas El-Obeidā un tās apkārtnē jau tagad smagi ietekmējušas civiliedzīvotājus. Atkārtoti uzbrukumi ir izjaukuši elektroapgādi un ūdens piegādi, izraisījuši degvielas trūkumu un strauju pārtikas un citu preču cenu kāpumu. Bojāta ūdens infrastruktūra un ierobežotā humānā piekļuve rada bažas par ūdensceļu slimībām, piemēram, holēru. Daudzi no bēgļiem jau iepriekš bijuši spiesti pamest savas mājas citu konfliktu dēļ, tagad pārvietojoties jau otro vai trešo reizi.
Salīdzinājums ar El-Fašēru
ANO amatpersonas arvien biežāk salīdzina situāciju El-Obeidā ar El-Fašēru Ziemeļdārfūrā, kur mēnešiem ilgas kaujas atstājušas civiliedzīvotājus iesprostotus, humāno palīdzību gandrīz neiespējamu un pamatpakalpojumus iznīcinātus. Lai arī El-Obeida vēl nav sasniegusi šādu stāvokli, ANO brīdina, ka tā varētu iet to pašu ceļu, ja vardarbība turpinās pieaugt.
Dronu karš
Karadarbībā arvien lielāka loma ir droniem, kas tiek izmantoti gan militāro mērķu, gan civilās infrastruktūras, tostarp degvielas noliktavu, elektrotīklu un ūdensapgādes objektu, apšaudē. ANO augstais cilvēktiesību komisārs Volkers Tjurks nosaucis situāciju par "sarkano trauksmi", aicinot pasaules līderus nekavējoties rīkoties, lai novērstu vēl lielāku humāno katastrofu.
