Elektrības cena Latvijā nedēļā pieaugusi par 50% un sasniegusi 265 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas vidējā cena Latvijā aizvadītajā nedēļā palielinājās par 50% un sasniedza 265,46 eiro par megavatstundu (MWh), liecina valsts energouzņēmuma AS "Latvenergo" sniegtā informācija. Dati attiecas uz Baltijas un Ziemeļvalstu kopējo elektrības biržu "Nord Pool", kur veidojas vairumtirdzniecības cenas.

Cenas kāpums visās Baltijas valstīs

Lietuvā vidējā cena auga par 57% un bija 278,24 eiro par MWh, bet Igaunijā tāpat par 57% — līdz 186,76 eiro par MWh. "Nord Pool" sistēmas cena, kas raksturo visu reģionu, pieauga par 20% un bija 120,19 eiro par MWh.

Kas veicināja pieaugumu

Latvenergo norāda, ka augstās energoresursu cenas lielā mērā izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos un no tā izrietošie piegāžu ierobežojumi. To ietekme arvien skaidrāk atspoguļojas elektrības tirgū, jo atjaunīgie resursi šajā sezonā to nespēj kompensēt. Papildu iespaidu atstāj arī situācija ar starpsavienojumiem.

Cenas cēla arī patēriņa pieaugums un mazāks lētākas elektrības piedāvājums reģionā. Baltijā imports no Zviedrijas ceturtās tirdzniecības zonas samazinājās par 83%, un plūsmas no Somijas to nespēja aizvietot, tāpēc pieprasījumu nācās segt ar dārgākiem ražošanas avotiem.

Ražošana un patēriņš

Baltijā saules elektrostaciju izstrāde auga par 62%, bet vēja elektrostaciju — par 44%. "Nord Pool" reģionā kopumā saules izstrāde saruka par 17%, vēja — par 2%, savukārt Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība pieauga par 4% līdz 55%.

Baltijas valstu kopējais patēriņš pieauga par 1% līdz 567 GWh. Latvijā patērēja 150 GWh, Igaunijā 160 GWh, Lietuvā 257 GWh. Elektroenerģijas izstrāde Baltijā pieauga par 33% un bija 439 GWh; Latvijā tā sasniedza 142 GWh (+22%), Igaunijā 132 GWh (+51%), Lietuvā 166 GWh (+31%).

Latvijā izstrāde sedza 95% no patēriņa, Igaunijā 82%, Lietuvā 64%. Kopumā Baltijas valstis saražoja 78% no reģionā patērētās elektroenerģijas.