Elektrības cenas Baltijā novembra sākumā strauji pieaugušas: Latvijā dienas vidējā cena pārsniegusi 400 eiro par MWh
Novembra sākumā elektroenerģijas biržas cenas Baltijas valstīs strauji audzušas; pirmdien Latvijā dienas vidējā cena sasniedza 414 eiro par megavatstundu. Uzņēmumi un regulators kā iemeslus min mazāku vēja un sauļa elektrostaciju izstrādi, lielāku patēriņu un dārgāku dabasgāzi.
Novembra pirmajās dienās elektroenerģijas biržas cenas Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – ir strauji pieaugušas. Latvijā un Lietuvā atsevišķās dienās dienas vidējā cena pārsniedza 300 eiro par megavatstundu (MWh), bet pirmdien, 9. novembrī, Latvijas tirdzniecības apgabalā biržā „Nord Pool” tā sasniedza 414,12 eiro par MWh jeb aptuveni 0,414 eiro par kilovatstundu. Par cenu kāpuma iemesliem aģentūrai LETA stāstīja energokompānija „Latvenergo”, elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS „Augstsprieguma tīkls” (AST) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Kas ietekmē cenu
„Latvenergo” norāda, ka augsto energoresursu cenu, ko lielā mērā izraisījis konflikts Tuvajos Austrumos un piegāžu ierobežojumi, ietekme tirgū kļūst arvien izteiktāka. Līdz šim to mīkstināja liela atjaunīgās enerģijas izstrāde, taču, tuvojoties ziemai, patēriņš aug, bet saules elektrostaciju izstrāde samazinās pat par 50%. Vēja enerģijas jaudas šogad pieaugušas par 59%, tomēr pašlaik tajās saražotais apjoms ir būtiski zemāks nekā pagājušajā nedēļā. Daugavas pietece ir par trešdaļu zemāka nekā pirms gada, bet Ziemeļvalstu atomelektrostaciju pieejamība ir 55%, kamēr pērn bija 85%.
AST valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka novembra pirmajās deviņās dienās vidējā cena Latvijas vairumtirgū bija 278 eiro par MWh, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz oktobra vidējo līmeni. Ja oktobrī saules un vēja stacijas Baltijā nodrošināja ap 40% patērētās elektroenerģijas, tad novembrī – ap 30%. Lietuvā un Latvijā remontā ir termoelektrostaciju bloki ar kopējo jaudu ap 1000 megavatu; tos plānots atjaunot darbā novembra otrajā pusē, kas varētu pazemināt cenu.
Pārvades jaudas ierobežojumi
Baltijas valstis novembrī importējušas ceturto daļu nepieciešamās elektroenerģijas, galvenokārt no Ziemeļvalstīm, taču starpsavienojumu jauda nav pietiekama, lai pilnībā aizstātu dārgāko termoelektrostaciju ražošanu. Igaunijā cenas ir zemākas, jo to ar Somiju savieno divi starpsavienojumi.
Ietekme uz mājsaimniecībām
SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola norāda, ka aptuveni 85% Latvijas mājsaimniecību ir fiksētu cenu līgumi, tāpēc biržas svārstības tās tieši neietekmē; mainīgas cenas līgumi ir aptuveni 15%. Viņasprāt, ir pāragri prognozēt ilgtermiņa ietekmi. Salīdzinājumam: 2025. gadā „Nord Pool” vidējā cena Latvijā bija 85,72 eiro par MWh.
