Elektroenerģijas biržas cena Latvijā novembrī strauji audzis, sasniedzot 80 centus par kilovatstundu
Elektrības biržas cena Latvijā novembra sākumā vairāk nekā divkāršojusies pret oktobri, bet 9. novembrī vakara maksimumstundā sasniedza 80 centus par kilovatstundu. Eksperti šo kāpumu saista ar dārgo gāzi, aukstāku laiku un vāju vēja un saules ražošanu.
Latvijā novembra sākumā strauji pieaugusi elektroenerģijas cena biržā. Pirmajās piecās mēneša dienās tā pieauga līdz 255 eiro par megavatstundu, kas ir vairāk nekā divreiz augstāk nekā oktobrī. Pirmdien, 9. novembrī, dienas vidējā cena tuvojās 50 centiem par kilovatstundu, bet vakara maksimumstundā plkst. 18.00 sasniedza 80 centus. Par situāciju diskutēja LSM raidījumā «Pārrunāsim vakarā».
Cenu dinamika
Oktobrī biržas cena vidēji bija aptuveni 11,2 centi par kilovatstundu. Novembra sākumā tā bija ap 22,5 centiem, tātad par aptuveni 101 % augstāka, bet 9. novembrī – ap 49,7 centiem, kas ir par aptuveni 344 % vairāk nekā oktobrī.
Kāpēc cenas aug
Eksperti skaidro, ka kāpums izriet no tirgus likumsakarībām. Pieaugot pieprasījumam un novembrī vējam un saulei dodot tikai nelielu daļu enerģijas, jāieslēdz dārgās gāzes spēkstacijas, kas nosaka cenu. Augstu cenu līmenis ir ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā, izņemot Somiju un Norvēģijas un Zviedrijas ziemeļus. Augstsprieguma tīkla valdes loceklis Gatis Junghanss kā galveno iemeslu min dabasgāzes cenas trīskāršošanos gada laikā.
Pēc ASV starpposma vēlēšanām pasaules gāzes cenas samazinājušās par 17 %. SEB ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka turpmāko attīstību noteiks tas, cik auksta un ilga būs ziema, kā arī karš Irānā, tāpēc pozitīvās tendences var izrādīties īslaicīgas.
Ko iesaka speciālisti
Lai nākotnē mazinātu cenu svārstības, eksperti aicina ne vien būvēt jaunus vēja parkus un saules paneļus, bet arī izveidot jaunus starpsavienojumus ar Skandināviju, no kurienes plūst lētāka elektrība, un uzstādīt lielas akumulatoru sistēmas. Elektroenerģijas un energobūves nozares asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš norāda, ka augstās cenas motivēs investorus veidot jaudas, ko var ieslēgt pēc vajadzības, nevis tikai tad, kad pūš vējš un spīd saule.
Aptuveni 80 % mājsaimniecību aizsargā fiksētie tarifi, tāpēc biržas cenu kāpums to rēķinus neietekmēs.
