Elering gatavo elektrotīklu jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanai Igaunijā
Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering izstrādājis tīkla attīstības plānu, kas paredz sagatavot elektrotīklu jaunu 1500 megavatu ražošanas objektu pieslēgšanai un stiprināt tīklu lielajās pilsētās. Datu centri ar 1000 megavatu jaudu tīklam pašlaik būtu par lielu.
Igaunijas elektropārvades operators Elering izstrādājis jaunu tīkla attīstības plānu, kas paredz sagatavot elektrotīklu jaunu ražošanas objektu pieslēgšanai ar kopējo jaudu 1500 megavati, vienlaikus stiprinot tīklu lielākajās patēriņa vietās.
Kā skaidroja Elering valdes loceklis Reigo Kebja, plānā ir trīs galvenie virzieni — sagatavošanās jaunu ģenerācijas objektu pieslēgšanai, tīkla stiprināšana patēriņa centros, lai tas spētu izturēt pieaugošu slodzi, kā arī tīkla noturības uzlabošana krīzes situācijās. Praksē tas nozīmētu galvenokārt esošā, vēl pagājušā gadsimta vidū būvētā tīkla rekonstrukciju, nevis jaunu līniju būvniecību, lai palielinātu tā caurlaidspēju.
Elektropatēriņš pieaugs galvenokārt Tallinā, Tartu, Pērnavā un Jehvi. Elering valdes priekšsēdētājs Kalle Kilks norādīja, ka galvenais iemesls plāna pārskatīšanai ir nepieciešamība Igaunijā būvēt vairākas jaunas elektrostacijas, vienlaikus sekojot līdzi patēriņa pieaugumam lielajos centros.
Elering kopā ar sadales tīkla operatoru Elektrilevi izvērtē, kur izdevīgāk attīstīt maģistrālo augstsprieguma tīklu un kur labāk izmantot sadales tīklu — pēc Kebjas vārdiem, šāda optimizācija varētu ietaupīt vairāk nekā 50 miljonus eiro no kopējiem investīciju izdevumiem.
Stacijas izkliedēs pa visu valsti
Kilks atzīmēja, ka līdz šim elektropatēriņš Igaunijā vidēji audzis apmēram par 1% gadā, taču starp lauku rajoniem un pilsētām pastāv liela atšķirība — pilsētās aug jauna veida patēriņš, piemēram, centralizētās siltumapgādes pāreja uz elektrību un elektroauto uzlāde. Pašlaik lielākā daļa spēkstaciju atrodas Virumā, kur vecās degslānekļa stacijas pakāpeniski tiek izslēgtas no ekspluatācijas; nākotnē jaunās stacijas būs izkliedētas pa visu valsti.
Elering vērtējumā pēc desmit gadiem Igaunijai būtu nepieciešami nedaudz virs 2000 megavatiem regulējamu jaudu un vairāk nekā 2000 megavati laikapstākļiem pakļautu, lētāku jaudu — kopumā 4000 līdz 4500 megavati, salīdzinot ar pašreizējiem nedaudz virs 3000.
Plānā nav iekļauti nākotnes datu centri, taču Elering analizējis to pieslēgšanas iespējas. Kilks norādīja, ka pēc sinhronizācijas projekta maģistrālais tīkls būtiski nostiprināts, tāpēc pie mezglu punktiem bez lielām problēmām varētu pieslēgt datu centrus ar dažu simtu megavatu jaudu, taču tīkls nav gatavs 1000 megavatu datu centriem, jo Igaunijas energosistēma ir salīdzinoši neliela.
Plāna izmaksas Kilks neatklāja, norādot, ka aptuveni pusi segs elektrības tarifs, otru pusi — subsīdijas un cits finansējums. Kebja piebilda, ka nākamajos piecos gados no tīkla tarifa finansēto investīciju apjoms būs 80–90 miljoni eiro gadā.
