Elīna Gluzunova atklāti stāsta par dēla autismu un sabiedrības aizspriedumiem

Skaistumkopšanas speciāliste, dziedātāja un trīs bērnu mamma Elīna Gluzunova viesojās raidierakstā "Bez spriedzes", kur atklāti pastāstīja par ikdienu, audzinot jaunāko dēlu Tomasu, kuram ir autiskā spektra traucējumi (AST). Viņa norādīja, ka sabiedrība bieži vien nesaprot bērnus ar īpašām vajadzībām, un cilvēki mēdz uzskatīt, ka bērna emociju uzliesmojumi publiskās vietās liecina par vecāku nespēju audzināt. Gluzunova skaidroja, ka AST gadījumā šādu uzbudinājumu nav iespējams novērst uzreiz.

Sākotnēji viņa neredzēja, ka dēls atšķirtos no citiem bērniem, un centās viņu integrēt sabiedrībā. Kad tika noteikta diagnoze – autiskā spektra traucējumi, bērnības autisms un specifiski runas attīstības traucējumi – viņa to neuztvēra kā traģēdiju, bet gan kā izaicinājumu, kuram jārod risinājums. Pateicoties intensīvam darbam, Tomass tagad apmeklē parasto bērnudārzu, mācās lasīt un rakstīt, zina alfabētu un krāsas trīs valodās, un sāk apgūt spāņu valodu. Dēla lielākais prieks ir burti, kurus viņš zīmē un veido no "Lego" klucīšiem, savukārt ikdienā pārsvarā spēlējas ar dabīgām koka Montesori rotaļlietām.

Gluzunova atklāja, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma nav pielāgota bērnu ar īpašām vajadzībām vajadzībām. Rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem var ilgt gadu vai divus, kuru laikā var nokavēt būtiskus attīstības posmus. Pēc diagnozes saņemšanas viņa nekavējoties meklēja maksas pakalpojumus, saprotot, ka Latvijā bezmaksas medicīnas bērniem praktiski nav. Kamēr nebija pieejams finansējums, par nodarbībām nācās maksāt ap 1500 eiro mēnesī.

Tomēr viņa atzinīgi novērtēja Rīgas pašvaldības iespēju vecākiem būt par bērna aprūpētājiem un saņemt atalgojumu, kas palīdz segt ikdienas izdevumus. Kad ģimene mēģināja vākt ziedojumus platformā, viņi saskārās ar skarbu nosodījumu, jo komentētāji pārmeta, ka Gluzunova dodas uz restorāniem, kamēr prasa naudu bērnam. Viņa retoriski jautāja, vai bērns ar īpašām vajadzībām nozīmē, ka vecāks nedrīkst dzīvot savu dzīvi, un pēc šī atgadījuma pārtrauca ziedojumu vākšanu.

Lai saglabātu līdzsvaru ģimenē, Gluzunova ieviesusi "randiņu sistēmu” – individuālu laiku, ko pavada divatā ar meitu vai vecāko dēlu, lai neradītu apdalītības sajūtu. Neskatoties uz emocionālo un fizisko slodzi, viņa dēla diagnozi uztver kā dāvanu, kas padarījusi viņu gudrāku. Noslēgumā viņa aicināja sabiedrību strādāt pie sevis un mācīties empātiju, jo, ja cilvēki būtu apmierināti ar sevi, viņus netraucētu bērni ar īpašām vajadzībām.