EM: bezdarbs Latvijā līdz 2040. gadam varētu samazināties līdz 5%
Ekonomikas ministrijas ilgtermiņa prognoze paredz, ka bezdarba līmenis Latvijā no 6,9% šogad pakāpeniski kritīsies līdz 5,6% 2030. gadā un aptuveni 5% 2040. gadā, tomēr darba tirgu ietekmēs iedzīvotāju novecošanās un kvalificēta darbaspēka trūkums.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu ar darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam, kurā paredzēts, ka bezdarba līmenis pakāpeniski turpinās samazināties. Ja 2025. gadā tas ir 6,9%, tad 2030. gadā tas varētu sarukt līdz 5,6%, bet 2040. gadā — līdz aptuveni 5%, kas tiek uzskatīts par tuvu dabiskajam bezdarba līmenim.
Prognoze balstīta uz mērķa scenāriju, kas saistīts ar valdības iecerēm līdz 2035. gadam dubultot Latvijas IKP. Tas paredz vidēji 3,8% ekonomikas izaugsmi gadā līdz 2030. gadam un 4,2% laikā no 2031. līdz 2040. gadam. Galvenais izaugsmes dzinējspēks būs produktivitātes kāpums, ko veicinās tehnoloģiju attīstība, digitalizācija un plašāka mākslīgā intelekta izmantošana.
Demogrāfija ietekmēs darba tirgu
EM prognozē, ka Latvijas iedzīvotāju skaits līdz 2040. gadam samazināsies līdz aptuveni 1,75 miljoniem — par gandrīz 95 000 mazāk nekā šobrīd. Visvairāk sarauksies darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits (par aptuveni 108 000 jeb 9,4%), bet iedzīvotāju virs 64 gadiem skaits pieaugs par aptuveni 62 000.
Šo procesu dēļ darba tirgus saglabāsies saspringts, un darba devējiem būs grūtāk atrast atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus. Augstākie bezdarba riski saglabāsies iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un tiem, kas dzīvo tālāk no ekonomiskās aktivitātes centriem.
Jaunas darbavietas un kvalifikācijas maiņa
Vidējā termiņā visvairāk jaunu darbavietu radīsies būvniecībā un komercpakalpojumos — kopā ap 30 000 līdz 2030. gadam, kas kompensēs, piemēram, darbvietu samazinājumu tirdzniecībā. Ilgtermiņā pieprasījums arvien vairāk pārcelsies uz augstas kvalifikācijas profesijām, kuru īpatsvars līdz 2040. gadam varētu sasniegt 51,3% no kopējā darbaspēka pieprasījuma.
Ministrija norāda, ka darbaspēka novecošanās dēļ līdz 2040. gadam varētu atbrīvoties ap 243 500 darbavietu, no kurām lielākā daļa būs augstākās un vidējās kvalifikācijas profesijās. Vienlaikus mākslīgā intelekta plašāka ieviešana veicinās produktivitāti, taču būtiski nemainīs kopējo darbavietu skaitu.


