Endijs Bērnhems – nākamais Lielbritānijas premjerministrs?
Pēc Kīra Stārmera pēkšņās atkāpšanās par iespējamāko viņa pēcteci tiek uzskatīts populārais Mančestras mērs Endijs Bērnhems, kurš nesen uzvarēja ārkārtas vēlēšanās un nodrošināja sev vietu parlamentā.
- gadā Lielbritānijas Leiboristu partija guva pārliecinošu uzvaru vēlēšanās – pirmo pēc 14 gadu pārtraukuma. Partijas līderis tolaik bija Kīrs Stārmers. Tomēr tikai divus gadus vēlāk Stārmers nonāca tik lielā spiedienā, ka pirmdien paziņoja par atkāpšanos. Pie savas oficiālās rezidences Dauningstrītā 10 viņš paziņoja, ka pēctecis tiks izvēlēts līdz Parlamenta vasaras sesijas beigām septembrī.
Par visticamāko kandidātu šim postenim tiek uzskatīts Endijs Bērnhems. Pagājušajā nedēļā populārais Mančestras mērs ar lielu pārsvaru uzvarēja ārkārtas vēlēšanās Meikerfīldas vēlēšanu apgabalā, tādējādi nodrošinot vietu parlamentā. Vieta parlamentā ir priekšnosacījums, lai kļūtu par premjerministru.
Ilga politiskā karjera
„Ikviens var just, ka valsts neatrodas tur, kur tai vajadzētu būt,” pēc uzvaras Meikerfīldā sacīja 56 gadus vecais Bērnhems, un viņa teiktais jau izklausījās premjerministram atbilstoši. „No šī brīža es atdošu visu, lai to panāktu. Lai nodrošinātu, ka Meikerfīldas vārds uz visiem laikiem ir saistīts ar pārmaiņām, kas šai valstij vajadzīgas, lai atgūtu kaut ko, ko esam pazaudējuši – cerību – cerību uz nākotni.”
Bērnhms tiek uzskatīts par vadošo figūru Leiboristu mēreni kreisajā spārnā, un viņam ir gadu desmitiem ilga pieredze gan nacionālajā, gan reģionālajā politikā. Viņš pirmo reizi parlamentā ievēlēts 2001. gadā. Premjerministra Tonija Blēra laikā viņš ieņēma jaunākā ministra amatu Iekšlietu ministrijā, bet Blēra pēctecis Gordons Brauns viņam uzticēja amatus Finanšu ministrijā, Kultūras departamentā un vēlāk arī veselības ministra amatā. Bērnhms pat divreiz kandidēja uz Leiboristu līdera amatu – 2010. un 2015. gadā.
- gadā viņš atstāja parlamentu, lai kļūtu par Lielās Mančestras mēru – reģionā, kurā dzīvo aptuveni 2,8 miljoni cilvēku Anglijas ziemeļos. Kopš tā laika viņš ticis pārvēlēts divreiz, pēdējoreiz iegūstot gandrīz divas trešdaļas balsu.
Viens no Bērnhema ievērojamākajiem sasniegumiem Mančestrā ir sabiedriskā transporta pieejamības paplašināšana. Mājokļu un veselības aprūpes jautājumi arī bijuši centrālās prioritātes viņa mēra amata laikā. Viņš kritizē Brexit, Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības 2020. gadā, un sevi dēvē par „problēmērstniecības sociālisma” atbalstītāju.
Covid-19 pandēmijas laikā Bērnhms asi konfliktēja ar toreizējo premjerministru Borisu Džonsonu, pieprasot lielāku finansiālo atbalstu uzņēmumiem un darbiniekiem, kurus skāra ierobežojumi. Šī konfrontācija un viņa vispārējie panākumi Mančestrā viņam iemantoja iesauku „Ziemeļu karalis”.
Pēdējos gados Bērnhema galvenā kritika pret viņa kolēģi leiboristu partijā Kīru Stārmeru bija vērsta uz premjerministra veiktajiem labklājības pabalstu samazinājumiem. Kādu politiku Bērnhms īstenotu, ja viņš kļūtu par premjerministru, lielākoties vēl nav definēts.
Strādnieku šķiras ziemeļnieks
Bērnhms ir dziļi sakņots bijušajās kalnrūpniecības un rūpniecības kopienās Anglijas ziemeļos. Dzimis 1970. gadā Aintrī, netālu no Liverpūles, viņš uzauga Kulčetas ciematā; tēvs strādāja par tehniķi, māte – par medicīnisko palīgu. Studējot angļu valodu Kembridžas universitātē, Bērnhms vēlāk atzina, ka prestižajā universitātē bieži juties kā svešinieks. Iedvesmojoties no 80. gadu vidus kalnraču streika, viņš 14 gadu vecumā iestājās Leiboristu partijā. Viņš ir mūža Everton futbola kluba atbalstītājs. Viņa sieva ir nīderlandiete, un pārim ir trīs bērni. Bērnhamam ir arī tetovējums ar darba biti – rūpniecības un solidaritātes simbolu – uz labā augšdelma.
Šodien Bērnhms ir viena no populārākajām figūrām Apvienotās Karalistes politikā, un daudzi atbalstītāji viņu uzskata par Leiboristu lielāko cerību cīņā pret Nigela Fareidža labēji populistiskās partijas „Reform UK” pieaugumu. Taču kopš 2016. gada Breksita referenduma Lielbritānijas premjerministra amats ir kļuvis nedaudz nestabils. Bērnhms būtu septītais cilvēks, kas ieņem šo amatu kopš referenduma pirms desmit gadiem. Ja viņam izdosies nomainīt Stārmeru, viņš pārņems valsti, kas joprojām cīnās ar dziļām politiskām, ekonomiskām un sociālām problēmām.
