Enerģētikas ministrijas saglabāšana – drošības, nevis administratīvs jautājums
Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzsver, ka enerģētiskā drošība ir nacionālās drošības jautājums, nevis tikai administratīva funkcija, un iestājas par atsevišķas Enerģētikas ministrijas saglabāšanu.
Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi Eiropā un Tuvajos Austrumos ir apliecinājuši, ka enerģētika vairs nav tikai tautsaimniecības nozare – tā var kļūt par ietekmes instrumentu. Latvijā joprojām trūkst enerģētiskās pašpietiekamības: 20–30% no nepieciešamās elektroenerģijas tiek importēta. Tāpēc vietējās ražošanas attīstība un enerģētikas pārvaldība ir nacionālās drošības jautājums.
Latvijas Vēja enerģijas asociācija norāda, ka enerģētikas funkciju sadalīšana starp vairākām ministrijām var novest pie tā, ka tā zaudē stratēģisko prioritāti. Lietuvā darbojas atsevišķa Enerģētikas ministrija, bet Igaunijā enerģētika ir koncentrēta Klimata ministrijā ar skaidrām kompetencēm. Tā ir starptautiska prakse, kas atspoguļo enerģētikas nozīmi valsts drošībā un ekonomikā.
Klimata un enerģētikas ministrijā jau ir izveidota ekspertu komanda ar specifiskām zināšanām elektroenerģijas tirgus regulējumā, energodrošībā un ES politikā. Šādas kompetences veidojas gadiem, bet zaudēt tās var ātri. Investori izvēlas valstis ar stabilu un skaidru enerģētikas politiku, kas ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa projektiem (20–30 gadi).
Asociācija uzsver, ka jautājums nav par vienu ministriju vairāk vai mazāk, bet gan par to, vai Latvija enerģētiku uztver kā administratīvu funkciju vai drošības jautājumu. Atsevišķa enerģētikas ministrija ir vēl aktuālāka nekā pirms trim gadiem.
