EPP sāk gatavot 2029. gada vēlēšanu stratēģiju pret galēju labējo

Eiropas Tautas partijas (EPP) priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers pirms divām nedēļām iekšēji izveidoja darba grupu "Win2029", kuras uzdevums ir sagatavot pievilcīgu politisko platformu, lai atgūtu vēlētājus no galēji labējiem populistiem trīs gadu laikā. Grupu vada spāņu eiroparlamentārietis Estebans Gonsaless Ponss, un pirmās diskusijas plānotas oktobra izbraukuma sanāksmē Sicīlijā, turpinot līdz EPP kongresam Romā nākamā gada pavasarī.

Iekšējie dokumenti un intervijas liecina par padziļinātām domstarpībām partijā. Daļā valstu, piemēram, Spānijā, Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Nīderlandē, konservatīvie jau ir veidojuši valdības ar galēji labējiem spēkiem, savukārt Polijā un Rumānijā tas tiek uzskatīts par nepieņemamu. Arī Vācijas pārstāvju vidū vērojama nesaskaņa, lai gan lielākā daļa Briseles delegātu joprojām iestājas pret sadarbību ar "Alternatīvu Vācijai".

Ugunsmūris ar izņēmumiem

EPP Eiropas Parlamentā turpina noraidīt galēji labējās frakcijas "Patrioti" iniciatīvas, vienlaikus atbalstot līdzīgus priekšlikumus no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas, kurā ietilpst Itālijas premjere Džordža Melone. Par dalību Alternatīvas Vācijai organizētā pasākumā no partijas tika izslēgts slovēņu eiroparlamentārietis Branko Grimss.

Tomēr partija ne vienmēr spēj noturēt šo līniju — nesen ES ilgtermiņa budžeta balsojumā labējais vairākums svītroja zaļās un dzimumu kritērijus, kaut arī vadība bija solījusi turēties pie centriskas nostājas. Migrācijas jautājumā par Seutu iekšējās piezīmes liecina, ka EPP apzināti atbalstīja vienu no "Patriotu" grozījumiem, lai frakciju "iekļautu".

Migrācija un sociālie jautājumi

Pēc 2024. gada vēlēšanām Vēbers pauda vēlmi pārveidot partijas naratīvu, virzoties uz stingrāku migrācijas politiku un zaļo noteikumu mīkstināšanu. Jūnijā EPP pieprasīja vairāk investīciju Frontex un vienkāršāku atgriešanas kārtību, kā arī nomainīja terminu "neregulārā migrācija" pret "nelegālā migrācija". Vācu eiroparlamentārietis Deniss Radtke brīdināja nesaistīt galējās labās puses pieaugumu tikai ar migrāciju, norādot uz neatrisinātām sociālām problēmām.

Partijā aug spriedzē arī par dzimumu līdztiesību un darba tiesībām, jo daļa delegāciju uzskata, ka sociālais fokuss neatbilst konkurētspējas prioritātēm. Strīdi turpinās arī par klimata noteikumu, tostarp emisiju tirdzniecības sistēmas, mīkstināšanu, atklājot EPP centrālo dilemmu pirms 2029. gada vēlēšanām.