ES 21. sankciju paketē svītrots Maskavas patriarhs Kirils; Bulgārija un Itālija iebilst
Eiropas Savienība no 21. sankciju paketes pret Krieviju izslēgusi Maskavas patriarhu Kirilu, kurš ir desmitiem tūkstošu Latvijas pilsoņu garīgais līderis. Izslēgšana notikusi pēc Bulgārijas un Itālijas iebildumiem.
Eiropas Savienības 21. sankciju paketē pret Krieviju sākotnēji bija iekļauts Maskavas patriarhs Kirils, taču pēc Bulgārijas spiediena viņš no saraksta izslēgts. Vēlāk iebildumiem pievienojusies arī Itālija, atsaucoties uz Vatikāna diplomātisko pozīciju. Bulgārija savu nostāju pamatojusi ar reliģiskiem, vēsturiskiem un propagandas riskiem, norādot, ka sankcijas pret garīgo līderi būtu kontrproduktīvas un dotu Maskavai ieroci antieiropeiskai propagandai.
Maskavas patriarhs Kirils ir kanoniskais garīgais līderis desmitiem tūkstošu Latvijas pilsoņu, kas pieder Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai (LPB). Lai gan pēc Latvijas likumiem LPB ir neatkarīga no Maskavas, tā kanoniski joprojām ir pakļauta Krievijas pareizticīgajai baznīcai. Precīzs LPB piederīgo skaits nav viennozīmīgs – Tieslietu ministrijas dati liecina par aptuveni 180 000 aktīvu locekļu, savukārt pati baznīca agrāk minējusi ap 370 000 ticīgo.
Latvijas valsts 2022. gadā pieņēma likumu, kas pasludina LPB pilnīgu neatkarību, tomēr baznīcas kanoniskā pakļautība Maskavai saglabājas. To apliecina LPB vadības rīcība – 2025. gada septembrī Konstantinopoles patriarha Bartolomeja I vizītes laikā LPB metropolīts Aleksandrs atteicās ar viņu tikties, tādējādi saglabājot saikni ar Maskavas patriarhātu.
Vēl viens piemērs LPB atkarībai no Maskavas ir Valmieras bīskapa Jāņa (Aivara Lipšāna) statuss. Viņš tika iesvētīts 2023. gada augustā, lai izpildītu Latvijas likuma prasības, taču Maskavas patriarhāts šo iesvētīšanu uzskata par kanonisku pārkāpumu. LPB oficiālajos sarakstos bīskapa vārds nav atrodams, lai gan viņš darbojas pastorāli. Šāda divdomīgā situācija liecina par baznīcas iekšējo pretrunu starp Latvijas valsts tiesību normām un Maskavas diktētajiem kanoniem.
