ES apsver savu "NATO 4. pantu"; EPP meklē vienotību pret galēji labējiem
Eiropas Savienības aizsardzības ministri apspriež iespēju izveidot ES pašas ārkārtas drošības mehānismu pēc NATO 4. panta parauga, kamēr Eiropas Parlamenta lielākā frakcija EPP mēģina rast kopīgu stratēģiju pret galēji labējiem spēkiem pirms 2029. gada vēlēšanām.
Diskusija par ES pašas drošības mehānismu
Eiropas Savienības aizsardzības ministri pulcējas, lai spriestu, vai blokam būtu jāizveido savs analogs NATO Vašingtonas līguma 4. pantam, kas šobrīd ļauj alianses dalībvalstīm pieprasīt konsultācijas, ja tiek apdraudēta to drošība. ES kontekstā šo iniciatīvu dēvē par Ārkārtas drošības protokolu — tas paredzētu iespēju jebkurai dalībvalstij sasaukt kopā visas 27 ES valstis, ja iestātos nopietna drošības krīze. Priekšlikums gan sastopas ar pretrunīgu vērtējumu. Daļa vērotāju apšauba, vai dalībvalstu galvaspilsētām patiešām ir politiska griba šādu mehānismu izveidot, bet citi brīdina, ka tas varētu tikt uztverts kā ES iejaukšanās jomā, kas tradicionāli pieder NATO kompetencei, radot papildu spriedzi starp abām organizācijām.
EPP meklē kopīgu valodu pirms 2029. gada vēlēšanām
Vienlaikus Eiropas Parlamentā risinās cita diskusija. Eiropas Tautas partija (EPP), kas ir lielākā politiskā frakcija parlamentā, strādā pie plāna, kā efektīvāk konkurēt ar galēji labējiem spēkiem 2029. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr process nenorit gludi — pašas frakcijas iekšienē pastāv dziļas domstarpības par to, cik lielā mērā un kādā veidā būtu pieļaujama sadarbība ar populistiskām partijām.
Grieķijas labbūtības nozare vērtē savu praksi
Trešais jautājums skar Grieķiju, kur pazīstamas popmūzikas mākslinieces nāve ir pamudinājusi valsts labbūtības (wellness) nozari uzdot sev sarežģītus jautājumus par pašreizējo praksi un standartiem.
