ES atceļ sankcijas Krievijas sabalu kažokādām

Eiropas Savienības dalībvalstis ir atcēlušas aizliegumu ievest Krievijas sabalu ādas, kas tika noteikts tikai šā gada aprīlī. Šīs izmaiņas ir daļa no jaunākās Briseles sankciju paketes pret Maskavu, par ko panākta vienošanās pagājušajā nedēļā.

Eiropas Komisija šo izņēmumu pamatoja ar to, ka Krievija dominē pasaules sabalu ādu tirdzniecībā, tādēļ Eiropas ražotājiem ir maz alternatīvu piegādātāju. Kā norādījis augsta ranga ES amatpersona, šīs ādas ir ļoti grūti iegūt citur.

Itālija un Grieķija, kas ir divi lielākie Krievijas sabalu ādu pircēji ES, uzstāja uz šī izņēmuma ieviešanu. Sabals ir neliels plēsējs, kas mīt Ziemeļāzijas mežos un tiek vērtēts tā īpaši mīkstās kažokādas dēļ, un jau sen ir kārots Eiropas luksusa modes namos. Krievijas sabalu kažoki var maksāt desmitiem vai pat simtiem tūkstošu eiro.

Pēc Krievijas starptautiskās kažokādu izsoļu nama "Sojuzpushnina" datiem, Grieķijas un Itālijas uzņēmumi joprojām ir vieni no vadošajiem starptautiskajiem pircējiem līdzās Ķīnas un Krievijas kompānijām. Piemēram, itāļu kažokādu ražotājs Mauricio Braški iegādājās visdārgāko sabala partiju 2022. gada septembrī un vēlāk 2023. gada maijā privātam klientam Maskavā.

Tajā pašā laikā gatavu kažokādu apģērbu imports ES un eksports uz Krieviju joprojām ir aizliegts saskaņā ar 2022. gadā noteiktajām sankcijām, kas attiecas arī uz citām luksusa precēm, piemēram, dimantiem un ikriem. 2022. gadā Grieķijas kažokādu ražotāji asi iebilda pret šiem pasākumiem, brīdinot, ka tie nozari nogalinās.

Šīs izmaiņas attieksmē pret Krievijas kažokādām notiek laikā, kad Briselē lemj par savu kažokzvēru audzēšanas nozari. Uz spēles ir iespējams ES mēroga aizliegums kažokzvēru audzēšanai pēc veiksmīgas pilsoņu iniciatīvas, kas aicina izbeigt šo praksi visā ES, kā arī aizliegums importēt un pārdot kažokādu izstrādājumus. Vien dažās ES valstīs, piemēram, Spānijā, Grieķijā, Ungārijā, Somijā un Polijā, joprojām darbojas kažokzvēru fermas, lai gan Polija jau pieņēmusi tiesību aktus pakāpeniskai nozares izbeigšanai. Eiropas Komisija vairākkārt atlikusi savu lēmumu, kas sākotnēji bija gaidāms martā, un projekts liecina, ka tā sliecas pastiprināt dzīvnieku labturības prasības, nevis ieviest aizliegumu ražošanai un importam.