ES atkārtoti pauž nopietnas bažas par humanitāro situāciju Gazā, tuvojoties ziemai
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa paziņojumā norāda, ka gadu pēc pamiera izsludināšanas Gazā turpinās triecieni un trūkst pajumtes, medikamentu un medicīnas aprīkojuma. Izraēla noliedz starptautisko tiesību pārkāpumus un humanitārās palīdzības bloķēšanu.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa paziņojumā atkārtoti pauda nopietnas bažas par humanitāro situāciju Gazas joslā, kur tuvojas ziema. Palestīniešu apdzīvotajā teritorijā gadu pēc pamiera izsludināšanas joprojām notiek militāri triecieni, un iedzīvotājiem trūkst būtiskāko preču.
Kallasa paziņojumā teikts, ka nepietiek piemērotas pajumtes, zāļu un medicīnas iekārtu. Tā iemesls esot spēkā esošie piekļuves ierobežojumi, kuru dēļ cilvēkiem nav pieņemamu un cieņpilnu dzīves apstākļu.
Izraēlas nostāja
Izraēla noliedz starptautisko tiesību pārkāpumus un humanitārās palīdzības bloķēšanu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu aizstāvēja Gazā ievestās palīdzības apjomu. Viņš norādīja, ka valsts atbalsta sagatavošanos ziemai, taču neļaus teroristiskajai grupējumam Hamas izmantot humanitārās piegādes savās interesēs. Izraēlas misija ES tika lūgta komentēt jautājumu.
Spīlētās attiecības
Izraēlas ārlietu ministrs Gidеons Saārs jūnijā pārtrauca kontaktus ar Kallasu pēc plašsaziņas līdzekļu publikācijas, kurā tika apgalvots, ka viņa Izraēlu salīdzinājusi ar apartheida laika Dienvidāfriku. Kallasa jau ilgāku laiku atbalsta vairāku dalībvalstu centienus panākt, lai Eiropas Komisija aizliedz tirdzniecību ar teritorijām, ko Izraēla okupējusi pretlikumīgi.
Kara fons
Izraēla sāka karu Gazā, atbildot uz Hamas 2023. gada 7. oktobra uzbrukumu, kurā tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēku un 250 sagrābti par ķīlniekiem. Kopš tā laika Gazā nogalināti vairāk nekā 70 000 cilvēku.
