ES aviopasažieru tiesības: ierosinātās izmaiņas varētu būtiski vājināt aizsardzību
Eiropas Komisijas ierosinātās izmaiņas ES regulā EC261, kas nosaka aviopasažieru tiesības, varētu samazināt kompensācijas par kavējumiem līdz pat 66%, izraisot bažas par patērētāju aizsardzības mazināšanos.
Aviopasažieru tiesību nākotne Eiropas Savienībā
ES Regula EC261 vairāk nekā 20 gadus ir bijusi viens no skaidrākajiem patērētāju aizsardzības panākumiem Eiropā. Tā pārveidoja aviopasažieru tiesības no neskaidriem solījumiem uz izpildāmām garantijām, vienlaikus radot spēcīgus stimulus aviokompānijām uzlabot darbības uzticamību. Rezultāti ir izmērāmi: ES pasažieriem šodien ir par 70% mazāka iespēja saskarties ar kavējumiem, kas pārsniedz trīs stundas, un par 20% mazāka iespēja saskarties ar tās pašas dienas atcelšanu salīdzinājumā ar ceļotājiem ASV, kur šādas sistēmas nav. Tiek lēsts, ka šis regulējums katru gadu novērš aptuveni 8400 stundu lidojumu kavējumu.
Ierosinātās izmaiņas
Tomēr pašreizējās likumdošanas diskusijas par EC261 modernizāciju ir radījušas bažas, jo Padome, vadoties pēc Kipras prezidentūras ierosinājumiem, ir ierosinājusi būtiski samazināt kompensācijas līmeņus. Saskaņā ar šo priekšlikumu pamata kompensācija par kavējumiem, kas pārsniedz trīs stundas, varētu samazināties no 250 eiro līdz pat 83 eiro, kas ir samazinājums par 66% kavējumiem no trim līdz septiņām stundām. Šādas izmaiņas būtu viens no nozīmīgākajiem esošo aviopasažieru tiesību ierobežojumiem vēsturē.
Eiropas Parlaments ir konsekventi pretoties šiem regresīvajiem priekšlikumiem, aizstāvot esošo trīs stundu kavējuma slieksni. Parlaments uzskata, ka, ja mērķis ir patiesa modernizācija, uzmanība jāpievērš aizsardzības pasākumu efektivitātes stiprināšanai, nevis vājināšanai.
Kompensāciju reālās vērtības samazināšanās
Kopš regulas stāšanās spēkā 2005. gada februārī, kompensāciju reālā vērtība ir ievērojami samazinājusies. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas dati, kopējā inflācija šajā periodā ir bijusi 58,6%. 2005. gada vērtībā pašreizējā 250 eiro kompensācija ir vērta mazāk nekā 160 eiro, bet 600 eiro kompensācija – tikai nedaudz virs 380 eiro. Tādējādi pasažieri jau saņem ievērojami mazāku efektīvu aizsardzību nekā regulas ieviešanas brīdī, kamēr aviokompānijas ir guvušas labumu no kompensāciju reālo izmaksu samazināšanās laika gaitā.
Ekonomiskās sekas
Neatkarīgs ekonomiskais pētījums, ko veica Dr. Hinnerks Gnutzmans un Dr. Pjotrs Špivanovskis, apliecina risku apmēru. Pētījums secina, ka saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām kopējā faktiski izmaksātā kompensācija pasažieriem samazinātos par 74%, bet aptuveni 83% kavējumu prasību kļūtu praktiski neizpildāmi. Tas nav tikai teorētisks jautājums – aviokompānijas jau tagad noraida 52% derīgu sākotnējo prasību, liekot daudziem pasažieriem paļauties uz juridiskajiem pārstāvjiem vai patērētāju organizācijām, lai panāktu savu tiesību ievērošanu. Ja kompensācijas līmenis samazinātos līdz 83 eiro, prasību iesniegšana kļūtu ekonomiski neizdevīga, faktiski atstājot pasažierus bez reālas iespējas aizstāvēt savas tiesības.
Automatizēto formu ilūzija
Lai kompensētu šos samazinājumus, Padome ir lielu politisku uzticību likusi uz automatizētām kompensācijas formām, tās uzskatot par tehnoloģisku risinājumu, kas varētu vienkāršot prasību iesniegšanu. Lai gan digitalizācija ir apsveicams solis, automatizēta dokumentu kārtošana nevar aizstāt būtiskas juridiskās tiesības. Ja pamatprasība ir finansiāli neizdevīga, vienkāršota iesniegšanas procedūra zaudē jebkādu jēgu.
Globālais standarts
EC261 ir kļuvusi par globālu zelta standartu aviopasažieru tiesību jomā, un tās principi ir atdarināti visā pasaulē. Eiropas Parlamenta vienotā pretestība ir vienīgā barjera, kas aizsargā pasažierus no būtisku tiesību zaudējuma. Ja ES Padome turpinās piedāvāt kompromisus, kas dod priekšroku aviokompāniju bilancēm, nevis patērētāju aizsardzībai, skaidrs ceļš ir saglabāt pašreizējos, esošos EC261 noteikumus.
Šis raksts ir balstīts uz informāciju, ko sniegusi Pasažieru tiesību aizstāvju asociācija (APRA).
