ES cementa rūpniecība saskaras ar eksistenciāliem draudiem: importa pieaugums un augstās enerģijas izmaksas
Palielinoties lētāka, augstāku emisiju cementa importam un samazinoties eksportam, ES cementa rūpniecība saskaras ar eksistenciāliem draudiem. Nozares pārstāvji aicina uz stingrāku oglekļa regulējumu, lielāku atbalstu zemoglekļa tehnoloģijām un efektīvāku ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai saglabātu konkurētspēju un drošību.
Kopš 2016. gada ES cementa imports no 2,4 miljoniem tonnu pieaudzis līdz 14,2 miljoniem tonnu, bet eksports samazinājies vairāk nekā uz pusi, padarot ES par neto importētāju. To veicinājušas zemākas enerģijas izmaksas trešās valstīs, kas ļauj ražot lētāku, bet emisijām bagātāku cementu. Marcel Cobuz, TITAN Group izpildkomitejas priekšsēdētājs, brīdina, ka bez saskaņota ilgtermiņa plāna ES cementa rūpniecība var kļūt nebūtiska, apdraudot Eiropas suverenitāti būvmateriālu jomā.
Cementa nozare Eiropā balstās uz diviem pīlāriem: reģionālie daudznacionālie uzņēmumi un vidējie, bieži ģimenes uzņēmumi. Cobuz uzsver, ka ilgtermiņa kapitāls ir būtisks, lai veiktu ieguldījumus dekarbonizācijā. Taču galvenais šķērslis ir augstās enerģijas izmaksas – divas līdz trīs reizes lielākas nekā citos reģionos, kas apgrūtina zemoglekļa cementa ražošanas paplašināšanu.
TITAN īsteno IFESTOS projektu, lielāko cementa oglekļa uztveršanas iniciatīvu Eiropā, taču tai nepieciešama infrastruktūra CO2 transportēšanai un uzglabāšanai. Lai paātrinātu dekarbonizāciju, nepieciešamas oglekļa starpības līgumi (CCfD), kas aizsargātu pirmos ieguldītājus, un garantiju mehānisms neparedzētiem riskiem.
Attiecībā uz ES oglekļa robežas korekcijas mehānismu (CBAM) Cobuz norāda, ka tam jābūt necaurlaidīgam – jāslēdz nepilnības, piemēram, jāuzlabo produktu klasifikācija un jāievieš nejaušas pārbaudes. Eksporta konkurētspējai nepieciešama brīvo emisijas kvotu turpināšana eksportētājiem, kas būtu savietojams ar PTO noteikumiem.
ES Komisijas ierosinātais Rūpniecības paātrinātāja akts (IAA) paredz 5% zemoglekļa cementa iepirkumu publiskajos iepirkumos, bet nozare aicina to palielināt līdz 25%. Cobuz brīdina, ka bez atbilstošiem pasākumiem – enerģijas izmaksu samazināšanas, CBAM nostiprināšanas un inovāciju atbalsta – nozare zaudēs konkurētspēju, kas apdraudēs ES drošību un suverenitāti.
