ES dalībvalstis joprojām nespēj vienoties par nākamo ilgtermiņa budžetu
Eiropadomes samits 15.–16. oktobrī nedeva izrāvienu sarunās par ES budžetu 2028.–2034. gadam. Valstis dalās starp tām, kas vēlas dziļus izdevumu samazinājumus, un tām, kas iestājas par kohēzijas finansējuma saglabāšanu.
Eiropas Savienības (ES) līderu maratona samits 15.–16. oktobrī nespēja panākt izrāvienu sarunās par bloka nākamo ilgtermiņa budžetu. Tas nosaka, cik naudas ES varēs tērēt savām stratēģiskajām prioritātēm no 2028. līdz 2034. gadam. Pēc sarunu beigām līderi publiski norādīja, ka „ceļš uz priekšu ir skaidrāks”, taču dalībvalstu galvaspilsētas, šķiet, joprojām nevar vienoties, kāds tieši šis ceļš ir.
Galvenā domstarpību līnija
Sarunās izkristalizējušās divas nometnes. Vienu veido tā dēvētās taupīgās valstis („frugal countries”), kas vēlas dziļi samazināt piedāvāto budžetu. Otru veido „kohēzijas draugi”, kuri uzskata, ka izdevumu griešana nav risinājums.
Laiks iet
Steidzamību palielina vairāki apstākļi. Nākamgad 10 ES dalībvalstīs notiks parlamenta vai prezidenta vēlēšanas, kas varētu mainīt politisko spēku samēru visā blokā. Savu vārdu budžeta jautājumā teiks arī Eiropas Parlaments.
Jautājumu par to, vai vienošanās šogad ir reāli panākama, France 24 raidījumā „Talking Europe” pārrunāja ar diviem Eiropas Parlamenta deputātiem. Raidījumu sagatavoja Izabella Romero, Perīna Desplā un Oihana Almandosa.
