ES gatavo plašu piedāvājumu Kanādai pirms Karnija vizītes Briselē
Eiropas Savienība apsver ciešāku ekonomisko un drošības sadarbību ar Kanādu, kamēr ASV tirdzniecības karš liek Otavai meklēt sabiedrotos ārpus Vašingtonas. Piedāvājums varētu tikt precizēts Ursulas fon der Leienas runā trešdien, pirms oktobrī plānotā ES-Kanādas samita Monreālā.

Eiropas Savienība meklē veidus, kā ciešāk piesaistīt Kanādu savai ekonomiskajai un drošības orbītai laikā, kad Donalda Trampa izraisītais tirdzniecības karš liek Otavai meklēt sabiedrotos ārpus ASV. Par to POLITICO pastāstījuši 15 ierēdņi, politiķi un diplomāti.
Kanādas premjerministrs Marks Karnijs šonedēļ uzstāsies Eiropas Parlamentā, bet oktobrī Monreālā notiks ES-Kanādas samits. ES amatpersonas apsver, ko Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena varētu konkrēti piedāvāt savā ikgadējā runā par Savienības stāvokli trešdien.
Visplašākie priekšlikumi paredz Kanādas tuvināšanu ES vienotajam tirgum līdzīgi Šveices vai Norvēģijas modelim, tostarp iespēju kanādiešiem brīvi dzīvot un strādāt 27 dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta delegācijas sadarbībai ar Kanādu vadītājs Havjers Moreno aicinājis integrēt Kanādu vēl ciešāk nekā Šveici.
Diskusijās ir arī sadarbība kritisko izejvielu jomā — Kanādai ir bagātīgas vara, molibdēna, alumīnija, niķeļa, litija, kobalta un retzemju metālu rezerves, kā arī to pārstrādei nepieciešamā infrastruktūra. ES tirdzniecības komisārs Maross Šefčovičs norādījis uz kopīgu projektu un investīciju iespējām.
Apsver arī Kanādas ciešāku iesaisti izglītības programmā "Erasmus+", vieglāku vīzu kārtību māksliniekiem, kā arī kvalifikāciju savstarpējas atzīšanas paplašināšanu uz citām profesijām. Runa varētu skart arī spiedienu uz ES dalībvalstīm ratificēt 2016. gadā parakstīto ES-Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu (CETA), ko vēl nav apstiprinājušas 10 valstis.
Šefčovičs sagaida, ka digitālās tirdzniecības līgums ar Kanādu tiks noslēgts līdz gada beigām. Diskusijās ir arī aizsardzība un Arktikas drošība — Kanādai jau ir pieeja ES 150 miljardu eiro aizsardzības finansējuma shēmai SAFE, un Brisele pārskata savu Arktikas stratēģiju, ņemot vērā jaunus hibrīddraudus.
