ES klimata sarunās aicina izmantot jau solīto finansējumu, Āfrika prasa vairāk
ONT klimata samitā COP31 Turcijā Āfrikas valstu sarunu grupa pieprasa līdz 2035. gadam trīskāršot pielāgošanās finansējumu, bet Eiropas Savienība uzsver, ka jāpanāk jau apsolīto līdzekļu nonākšana līdz vajadzīgajām valstīm.

Turcijā notiekošajā ANO klimata samitā COP31 Āfrikas valstu sarunu grupa (African Group of Negotiators) pieprasa līdz 2035. gadam trīskāršot finansējumu pielāgošanai klimata pārmaiņām. Pamatlīmenis, no kura grupa rēķina, ir 40 miljardi ASV dolāru gadā, ko attīstītās valstis esot apņēmušās nodrošināt līdz 2025. gadam, taču šīs saistības interpretācija joprojām ir strīdīga. Priekšlikums netika iekļauts oficiālajās sarunās, tomēr Āfrikas pārstāvji turpina to virzīt. Naudai jāpalīdz neaizsargātām valstīm sagatavoties sausumam, plūdiem un meža ugunsgrēkiem.
Eiropas Savienība, kas ir viena no lielākajām klimata finansējuma sniedzējām, uzsver, ka prioritāte ir jau dotie solījumi. ES delegācijas vadītājs COP31 Darrags O'Braiens, kas pārstāv Īrijas prezidentūru ES Padomē, paziņoja, ka bloks nav atnācis ar papildu līdzekļiem. Viņš atzina, ka jaunattīstības valstīm ir grūtības piekļūt pieejamajam finansējumam. Eiropas Komisijas klimata komisārs Vopke Hukstra norādīja, ka ES devusi 30 miljardus no 100 miljardiem dolāru, ko attīstītās valstis apņēmušās piešķirt pēdējos gados, un aicināja pārējās bagātās valstis dot vairāk.
Nepieciešamība un plānu trūkums
Saskaņā ar ANO Pielāgošanās plaisas ziņojumu Subsahāras Āfrikai gadā vajag aptuveni 51 miljardu dolāru, bet Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai — 112 miljardus. Jaunattīstības valstīm kopumā līdz 2035. gadam vajadzēs ap 300 miljardiem gadā, taču 2024. gadā tās saņēma tikai ap 10% no šīs summas. Nairobi bāzētā pētniecības centra Power Shift Africa prognozēm, klimata radītie zaudējumi Āfrikā 2020.–2030. gadā varētu sasniegt 440 miljardus dolāru.
Ugandu un Malāvi ieskaitot, 23 Āfrikas valstis vēl nav iesniegušas nacionālos pielāgošanās plānus ANO klimata konvencijas sekretariātam. Eksperti norāda, ka bez tiem grūtāk iegūt finansējumu, taču arī valstis ar gataviem plāniem nav saņēmušas pietiekami daudz līdzekļu. Oxfam pārstāvis skaidro, ka daudzas valstis cīnās ar parādu un ekonomiskām problēmām.
Ugandas Karamojas reģionā sausums kopš aprīļa iznīcinājis vairāk nekā 90% ražas, un zemnieks Elaidžs Lobūrs ar ģimeni ēd tikai vienreiz dienā. Malāvi iedzīvotājs Metjūzs Nkhambala 2024. gada plūdos zaudēja māju un ražu, bet tagad baidās no jauna neražas sausuma dēļ.

