ES līderi Briselē apspriež Ukrainas atbalstu: fon der Leiena sola nenoņemt sankcijas, kamēr Krievija nebeidz karu
Eiropadomes sammitā Briselē 16. oktobrī ES līderi un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsprieda atbalstu Ukrainai ziemai un tās ceļu uz ES dalību. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju netiks atceltas, kamēr tā nebeigs karu.
Briselē 16. oktobrī notiek Eiropadomes sammits, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji kopā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apspriež atbalstu Ukrainai Krievijas sāktajā karā. Tikšanās norisinās brīdī, kad pasliktinājušās attiecības starp Kijivu un Vašingtonu, un tās rezultāti ietekmēs gan Ukrainas gatavošanos ziemai, gan tās virzību uz ES dalību.
Sankcijas un pievienošanās process
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, atbildot uz ASV spiedienu, uzsvēra, ka ES sankcijas pret Krieviju netiks atceltas, kamēr tā nepārtrauks karu. Viņa apsūdzēja Maskavu ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā enerģētikas pamiera pārkāpšanā un teica, ka Krievija uzbrukumus drīzāk pastiprinājusi. Sammitā plānots arī apspriest divu jaunu sarunu klasteru atvēršanu Ukrainas pievienošanās sarunās līdz gada beigām.
Eiropadomes prezidents Antoniu Košta norādīja, ka ES atbalsts Ukrainai joprojām ir stiprs, un teica, ka nav laiks mazināt atbalstu vai atvieglot sankcijas pret Krieviju. Pēc viņa vārdiem, tas nepieciešams, lai pamudinātu Krieviju pieņemt īstu pamieru un sēsties pie sarunu galda.
Vērtējumi par situāciju
ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kalasa situāciju Ukrainā nosauca par ļoti smagu, norādot, ka Krievija nerāda vēlmi izbeigt karu vai vienoties par pamieru. Viņa sacīja, ka sarunas ar ASV šobrīd ir ļoti sarežģītas, un atgādināja, ka iesaldētos Krievijas aktīvus neatdos, kamēr Krievija nesamaksās reparācijas Ukrainai.
Īrijas premjerministrs Mihols Martins aicināja uz Eiropas atbildi, tostarp ātrāku ES 90 miljardu eiro aizdevuma izmantošanu un pievienošanās klasteru atvēršanu. Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs sacīja, ka Ukrainai nepieciešams finansiāls un militārs atbalsts, lai pārciestu ziemu. Viņš norādīja, ka Krievijas naftas ieņēmumus palielinājis ASV karš Irānā un krīze Hormuza šaurumā.
Zelenskis pateicās Eiropas līderiem par atbalstu un sacīja, ka nesaskata signālus, ka Krievija būtu gatava izbeigt karu, tāpēc jāsagatavojas ziemai enerģētikas un aizsardzības jomā.
Situācija Ukrainā
Nakts laikā Krievijas uzbrukumos Harkivā gājuši bojā vismaz trīs cilvēki, bet Volīnes apgabalā bez elektrības palikuši 370 000 iedzīvotāju. Ukraina saskaras ar pretgaisa raķešu trūkumu. Sammitā līderi pārrunās arī migrāciju un ārpolitiku.
