ES līderi Dublinā noraida Krievijas prasības pārveidot Eiropas drošības arhitektūru
Dublinas samitā Eiropas līderi noraidīja ideju par jaunas drošības arhitektūras veidošanu un uzsvēra, ka Krievijai jāpārtrauc uzbrukumi Ukrainai. Pēc ASV pārstāvja paziņojuma par Eiropas iesaisti miera sarunās ES vadītāji turpina meklēt vienotu vadošo sarunvedēju.
Dublinā notiekošajā Eiropas Politiskās kopienas samitā (forumā, kas vieno ES un citas Eiropas valstis) Eiropas līderi ceturtdien noraidīja Krievijas prasības iekļaut Eiropas drošības kārtību sarunās par karu Ukrainā. Piektdien ES vadītāji turpina diskusijas, meklējot vadošo sarunvedēju iespējamām miera sarunām ar Krieviju, kā arī apspriež atbalstu Ukrainai un mākslīgo intelektu.
Steidzamību šiem pārrunām piešķīra ASV īpašā sūtņa Džareda Kušnera (ASV prezidenta Donalda Trampa znota) paziņojums. Pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Dublinā viņš norādīja, ka Ukraina un Krievija ir vienojušās paplašināt nākamo miera sarunu kārtu, iekļaujot tajā Eiropas valstis. Kušners sociālajā tīklā X rakstīja, ka tas ļaus risināt plašākus pēckara Eiropas drošības jautājumus līdzās teritoriālajiem jautājumiem starp Ukrainu un Krieviju. Dienu iepriekš viņš atzīmēja, ka Eiropai būtu lielāks sasniegums nosaukt vienu pārstāvi, kas runā tās vārdā, nekā panākt, lai krievi to iekļauj sarunās.
Eiropas pozīcija
Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta teica, ka nav nepieciešams „izgudrot velosipēdu no jauna”. Pēc viņa teiktā, Eiropai bija funkcionējoša drošības arhitektūra, kuru Krievijas iebrukums Ukrainā vispirms pakāpeniski grautu, bet galu galā iznīcināja.
Apvienotās Karalistes premjerministrs Endijs Bērnems žurnālistiem sacīja, ka Eiropa plašākā nozīmē, ne tikai ES, pati lems par savu drošības kārtību. Viņš uzsvēra, ka Krievijas prasības šo jautājumu iekļaut sarunās nav apspriežamas.
Aptuveni 40 valstis, lielākā daļa samita dalībnieku, parakstīja Francijas sagatavotu deklarāciju. Tajā teikts, ka Eiropas valstis nes galveno atbildību par Eiropas drošību un uzņemas lielāku atbildību šajā jomā.
Kas tālāk
Pēc Džordžas Meloni (Itālijas premjerministres) un Frīdriha Mercs (Vācijas kancleram) uzstāšanās ES līderi piektdien apspriedīs arī Eiropas lomu starptautiskajās miera sarunās un turpmāko finansiālo atbalstu Ukrainai. Zelenskis iepriekš aicināja līderus pievērst uzmanību Vladimira Putina izvirzītajām drošības prasībām.
