ES ministri apstiprina jaunus noteikumus nelegālās migrācijas apkarošanai
ES iekšlietu ministri Luksemburgā apstiprināja regulu, kas ļaus veidot tā sauktos atgriešanas centrus ārpus ES, savukārt Grieķija ierosinājusi pagaidu kārtā apturēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu krīzes situācijās.
Eiropas Savienības dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien Luksemburgā tikās, lai pārrunātu stingrākas robežkontroles un nelegālās migrācijas ierobežošanas iespējas. Sarunu rezultātā tika apstiprināta jauna regula, kas atvieglos nelegālo migrantu izraidīšanu, ļaujot dalībvalstīm izveidot tā sauktos atgriešanas centrus ārpus ES teritorijas. Tie paredzēti migrantiem, kuriem jāpamet bloks, taču kurus nav iespējams nosūtīt atpakaļ uz izcelsmes valstīm.
Vairākas valstis, tostarp Dānija, Austrija, Grieķija, Vācija un Nīderlande, jau ilgāku laiku apsver šādu centru izveidi. Dānijas iekšlietu ministrs Mortens Bodskovs norādīja, ka process virzās labā virzienā, taču nesniedza sīkāku informāciju. Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints atzina, ka notiek sākotnējas sarunas, taču nenosauca iesaistītās valstis, uzsverot, ka vienošanās jāveido tā, lai tā izturētu iespējamas tiesvedības. Viņš pauda cerību, ka pirmā vienošanās varētu tikt noslēgta līdz gada beigām. Nīderlandes migrācijas ministrs Barts van den Brinks minēja, ka tehniska misija jau septembra sākumā apmeklējusi potenciālo uzņēmējvalsti.
Grieķijas priekšlikums par patvēruma apturēšanu
Grieķija ceturtdien ierosināja ārkārtas situācijās uz laiku apturēt patvēruma pieteikumu izskatīšanu, argumentējot, ka pašreizējie noteikumi nav pietiekami, lai tiktu galā ar masveida migrantu ieplūdumu, kāds vērojams Spānijas eksklāvā Seūtā. Spānijas valdība lēš, ka jūlija beigās Seūtā iekļuvuši vairāk nekā 72 000 migrantu, no kuriem lielākā daļa kopš tā laika atgriezušies, bet aptuveni 10 000 palikuši.
Priekšlikumu atbalstīja arī citas dalībvalstis, tostarp Nīderlande, kas aicināja šādas situācijas vērtēt kā robežu pārvaldības, nevis patvēruma jautājumu. ES migrācijas komisārs Magnuss Bruners norādīja, ka Eiropai nepieciešami līdzekļi robežu aizsardzībai, vienlaikus apsolot ievērot pamattiesības. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau paziņojusi, ka tiks piedāvāts jauns ārkārtas instruments masveida migrācijas situāciju risināšanai, un tiek plānots stiprināt arī ES robežaģentūru Frontex.
