ES pagarina sankcijas pret Putinu un Lavrovu tikai par septiņām dienām
ES vēstnieki Briselē spēja vienoties par personu sankciju režīma pagarinājumu saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu vien uz septiņām dienām, jo Slovākija un Francija turpina pieprasīt divu Krievijas oligarhu izslēgšanu no saraksta. Diplomāti cer nedēļas laikā panākt vienošanos.
ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) Briselē 14. septembrī vienojās pagarināt sankciju režīmu par Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes pārkāpšanu tikai uz septiņām dienām — līdz otrdienas, 22. septembra, pusnaktij.
Saskaņā ar Īrijas prezidentūras pārstāvju sniegto informāciju, lēmums pagarināt režīmu uz salīdzinoši īsu termiņu pieņemts, lai dotu dalībvalstīm papildu laiku rūpīgi izvērtēt priekšlikumus par sarakstu atjaunošanu.
Sankciju sarakstā ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un citas Krievijas vadības amatpersonas. Īrijas diplomāti uzsvēra, ka sarakstu atjaunošana ir nepieciešama, lai turpinātu vājināt Krievijas kara mašinēriju un saglabātu spiedienu uz personām un juridiskām vienībām, kas to atbalsta vai no tās gūst labumu.
Strīda būtība
Sankciju pagarinājuma process aizkavējies, jo Slovākija pieprasa no saraksta izslēgt Krievijas oligarhus Mihailu Fridmanu un Ališeru Usmanovu, savukārt Francija 11. septembrī pievienojusies prasībai atcelt sankcijas Usmanovam. Dienu vēlāk diplomātiskie avoti skaidroja Francijas nostājas iemeslus attiecībā uz Usmanovu.
ES vēstnieki jau 11. septembrī nespēja vienoties par personu sankciju pagarinājumu tieši Slovākijas un Francijas prasību dēļ mainīt sarakstus. Līdzīga situācija bija arī iepriekšējā reizē, kad sankcijas tika pagarinātas 14. martā — arī toreiz Slovākija līdz pēdējam brīdim iestājās par Fridmana un Usmanova izslēgšanu no saraksta.
