ES pārliecināta, ka Trumps atsauksies no dīzeļdegvielas eksporta aizlieguma plāna

Eiropas Savienības amatpersonas pauž pārliecību, ka Vašingtona atteiksies no ieceres uz 90 dienām aizliegt dīzeļdegvielas eksportu, jo šāds solis kaitētu gan ASV, gan Eiropas enerģijas tirgiem. Brisele ir sākusi aktīvu diplomātisko kampaņu, lai novērstu aizliegumu, argumentējot, ka tas radītu nozīmīgu satricinājumu degvielas tirgos un negatīvi ietekmētu visas puses.

ASV šobrīd nodrošina vairāk nekā pusi no Eiropas dīzeļdegvielas piegādēm, tāpēc iespējamais eksporta aizliegums Eiropas Savienībā tiek raksturots kā potenciāli "ļoti nopietns" apdraudējums kontinenta enerģijas apgādei. Tomēr, kā norāda novērotāji, degvielas trūkumu jau pieredzējusī Eiropa uz draudiem reaģējusi salīdzinoši vēsi — bažas par piegādēm ir aktuālas, bet panika nav manīta.

Paralēli dīzeļdegvielas jautājumam ES amatpersonas pauduši bažas par citu ASV iniciatīvu — plānu palielināt amerikāņu gāzes piegādes Balkānu valstīm, kuras ir ES kandidātvalstis. Eksperti brīdina, ka pieaugoša atkarība no gāzes šajās valstīs varētu apdraudēt bloka klimata mērķu izpildi, jo tas nostiprinātu fosilā kurināmā lomu reģiona enerģētikā ilgtermiņā.

Enerģētiskās drošības jautājums Eiropā pēdējā laikā ieguvis jaunu nozīmi arī citā kontekstā — pieaugusi interese par gāzes ieguves palielināšanu Norvēģijas kontinentālajā šelfā. Norvēģijas gāzes ieguves iespējas tiek uzskatītas par vienu no risinājumiem, kas varētu palīdzēt Eiropai mazināt atkarību no ASV lēmumiem enerģētikas jomā un stiprināt kontinenta noturību pret ārējiem satricinājumiem.

Kopumā notikumi liecina, ka enerģētiskā drošība un piegāžu diversifikācija turpina būt viena no centrālajām tēmām ES un ASV attiecībās, tirgus dalībniekiem un politikas veidotājiem meklējot līdzsvaru starp ekonomiskajām, klimata un ģeopolitiskajām interesēm.