ES piedāvā Kanādai neskaidru "asociētās dalības" statusu, kamēr Vācijā pastiprinās Merca krīze

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena nesen paziņojusi, ka ES un Kanāda "redz pasauli ar vienādām acīm" — dalot uzskatus par mākslīgo intelektu, klimata krīzi un karu Ukrainā. Viņa ierosinājusi, ka Kanāda varētu kļūt par pirmo ES "asociēto dalībvalsti". Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ideju uzņēmis ar sajūsmu, runājot par "nākotnes aliansi" un "dziļu sadarbību".

Problēma ir tā, ka "asociētās dalības" statuss ES līgumos nepastāv, un tā izveide prasītu līgumu reformu, ko dalībvalstis nevēlas apsvērt. Pastāv "asociācijas nolīgumi" ar valstīm kā Ukraina, Moldova un Gruzija, taču tie ir solis ceļā uz pilntiesīgu dalību — kas Kanādai nav pieejama, jo tā neatrodas Eiropā.

Kanādai galvenais dzinējspēks ir Donalda Trampa administrācijas tarifu draudi un tirdzniecības karš, kas mudinājis Otavu meklēt uzticamākus partnerus. Trampa reakcija bijusi noraidoša — viņš nosaucis ideju par "smieklīgu" un draudējis ar jauniem tarifiem. ES savukārt Kanādā redz stabilu partneri ar bagātīgiem kritiskajiem minerāliem un retzemju metāliem, kā arī iespēju uzlabot noskaņojumu pēc Islandes nesenā atteikuma turpināt ES pievienošanās sarunas.

Eksperti norāda, ka reālistiskāks risinājums varētu līdzināties ES un Šveices attiecību modelim, koncentrējoties uz konkrētu sadarbību aizsardzībā un tādās programmās kā "Apvārsnis" un "Erasmus+", nevis vienotā tirgus pieejamību.

Grūtības arī Vācijā

Paralēli Vācijas kanclers Frīdrihs Merzs saskaras ar politisku krīzi — viņa partija CDU nesen neieguva pietiekami daudz balsu, lai iekļūtu Mēklenburgas-Priekšpomerānijas zemes parlamentā, bet Berlīnē to apsteidza kreisā partija Die Linke, savukārt galēji labējā AfD guvusi divciparu rezultātu. Merca priekšā ir izvēle — pārskatīt nepopulārās ekonomiskās reformas vai riskēt ar politisko nogrimšanu.