ES piedāvā palēnināt uzņēmumu emisiju samazināšanas tempu
Eiropas Komisija ierosina atvieglot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas noteikumus, dodot uzņēmumiem vairāk laika samazināt oglekļa emisijas, vienlaikus saglabājot mērķi līdz 2040. gadam samazināt emisijas par 90%.
Eiropas Savienība ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas palēninātu uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumu samazināšanu, veicot būtiskas izmaiņas klimata politikā. Reformas atvieglotu bloka emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) noteikumus, dodot uzņēmumiem vairāk laika samazināt oglekļa emisijas nekā sākotnēji plānots.
Izmaiņas nozīmētu, ka dažas nozares līdz 2038. gadam, nevis 2034. gadam varētu saņemt emisijas atļaujas, ja tās apņemas ieguldīt dekarbonizācijā. Priekšlikumi vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm un likumdevējiem – process, kas var ilgt gadu. "Mēs pieņemam uzņēmējdarbībai draudzīgāku un, ja tā drīkst teikt, saprātīgāku pieeju," sacīja ES klimata komisārs Vopke Hūkstra.
Eiropas Komisija, kas izstrādā likumdošanu 27 ES dalībvalstīm, norādīja, ka izmaiņas nodrošinās ETS saskaņošanu ar ES mērķi līdz 2040. gadam samazināt oglekļa emisijas par 90%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. ETS, kas tika ieviesta 2005. gadā, ir galvenais ES instruments siltumnīcefekta gāzu ierobežošanai. Tomēr tā ir kritizēta no vairāku dalībvalstu puses, īpaši Itālijas, kas nosodījusi tirdzniecības sistēmu kā faktisku nodokli, kas mākslīgi uztur augstas enerģijas cenas.
Saskaņā ar ETS, Eiropas rūpniecības uzņēmumiem un spēkstacijām ir jāiegādājas atļauja jeb kvota par katru izmesto oglekļa dioksīda tonnu, radot finansiālu stimulu investēt tīrākās tehnoloģijās. Uzņēmumi var iegādāties papildu kvotas vai tirgot tās. Dažiem uzņēmumiem kvotas tiek piešķirtas bez maksas, lai palīdzētu tiem konkurēt ar ārvalstu firmām, kas nemaksā oglekļa izmaksas. ETS arī nosaka katru gadu izlaižamo kvotu skaita ierobežojumu, lai nodrošinātu emisiju samazināšanos.
Eiropas Komisija ierosinājusi palēnināt šī ierobežojuma samazināšanas tempu līdz aptuveni 3,7% no 2031. gada un pēc tam līdz 1,7% no 2036. gada – salīdzinot ar pašreizējiem 4,3%. Izmaiņu ietvaros ES arī ierosina turpināt bezmaksas kvotu piešķiršanu līdz 2038. gadam, nevis pārtraukt tās 2034. gadā, kad tās bija jāaizstāj ar oglekļa robežmaksājumu importam dažās nozarēs. Komisija piedāvātu arī 80% bezmaksas kvotu piešķirt avansā uzņēmumiem, kuriem ir plāni investēt dekarbonizācijā Eiropā. Atlikušos 20% uzņēmumi saņemtu pēc šo ieguldījumu veikšanas.
Reaģējot uz priekšlikumiem, Polijas klimata ministre Paulina Henniga-Kloska sacīja, ka Polija centīsies vājināt politiku vēl vairāk. "Pirmo reizi mēs redzam nostājas mīkstināšanu, nevis stingrināšanu – tā ir liela Polijas uzvara. Tomēr mēs cīnīsimies par vairāk," viņa teica. Bet zaļie politiķi nebija tik iespaidoti. Vācijas Eiropas Parlamenta deputāts Mihaels Bloss sacīja, ka plāni izraisīs "gigantisku klimata piesārņojumu" un nākamajai paaudzei būs sliktāka dzīves kvalitāte.
