ES saskaras ar postošu klimata krīžu vasaru 2026. gadā
Eiropu 2026. gadā skārusi vēsturiski smaga klimata krīžu sērija — vairāk nekā 30 000 ar karstumu saistītu papildu nāves gadījumu, milzīgi meža ugunsgrēki un enerģētikas sistēmas satricinājumi. Eiropas Parlamenta deputāti diskutē, vai Eiropas Komisijas piedāvātie pasākumi ir pietiekami.
- gadu Eiropā jau dēvē par katastrofu gadu. Kontinentu skārusi virkne savstarpēji saistītu klimata krīžu — no ekstrēma karstuma līdz enerģētikas sistēmu nestabilitātei.
Saskaņā ar pieejamajiem datiem, karstuma viļņi šogad Eiropā izraisījuši vairāk nekā 30 000 papildu nāves gadījumu. Vienlaikus vairākās valstīs plosījušies īpaši lieli meža ugunsgrēki, kas radījuši papildu slogu glābšanas dienestiem un vidē.
Spiediens uz enerģētikas sistēmu
Karstums un sausums ietekmējuši arī enerģētikas nozari. Vairākas atomelektrostacijas bijušas spiestas apturēt darbu, savukārt gāzes spēkstacijas strādājušas paaugstinātas slodzes apstākļos. Sausums samazinājis hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas apjomu upēs, kas kopā ar citiem faktoriem izraisījis strauju elektroenerģijas cenu svārstīgumu.
Klimata parādības skārušas arī lauksaimniecību — ziņots par būtiskiem traucējumiem kultūraugu ražās un lauksaimniecības nozarē kopumā.
Vai ES rīcība ir pietiekama?
Raidījumā "Talking Europe" apspriests jautājums, vai Eiropas Savienība reāli pielāgojas jaunajai klimata realitātei. Diskusijas centrā bija arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas paziņotais tā sauktais "karstuma viļņu plāns" un ar to saistītie pasākumi.
Divi Eiropas Parlamenta deputāti raidījumā tika aicināti izteikt viedokli par to, cik ticami un efektīvi ir šie ES līmeņa priekšlikumi, ņemot vērā šā gada notikumu mērogu. Raidījumu sagatavoja Perrine Desplats, Isabelle Romero un Agnès Le Cossec.
