ES tuvojas 21. sankciju paketei pret Krieviju: galvenais šķērslis – Krievijas LNG transportēšana

Eiropas Savienība tuvojas 21. sankciju paketes apstiprināšanai pret Krieviju, taču pēdējais strīdus punkts ir saistīts ar Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) transportēšanu uz trešajām valstīm, liecina Ukrainska Pravda publicētā analīze.

Pakete galvenokārt vērsta uz enerģētiku, finanšu pakalpojumiem, kriptovalūtām un tirdzniecību. Tajā paredzēts paplašināt Krievijas ēnu flotes kuģu melno sarakstu, noteikt sankcijas desmitiem banku un kriptouzņēmumu trešajās valstīs, kas palīdz apiet ierobežojumus, kā arī ierobežot ķīmisko vielu un komponentu eksportu Krievijas militāri rūpnieciskajam kompleksam.

Vislielākās domstarpības rada priekšlikums aizliegt Krievijas LNG transportēšanu uz trešajām valstīm. Grieķija, kurai ir liela tankeru flote, cenšas panākt izņēmumus vai pārejas periodus. Šāda nostāja izraisa citu dalībvalstu neapmierinātību, jo atsevišķām valstīm jau nācies slēgt rūpnīcas vai pieņemt stingrākus noteikumus.

ES kompromisa meklējumos tiek apsvērts atļaut Krievijas LNG transportēšanu, ja trīspusējais līgums noslēgts līdz 2022. gadam, kā arī uz sešiem mēnešiem iesaldēt naftas cenas griestus.

Sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku jau ir jūtama. IKP pieaugums no 5,9% 2021. gadā samazinājies līdz aptuveni 1%. Budžeta deficīts no pārpalikuma 7 miljardu dolāru apmērā pārvērties par 68 miljardu dolāru deficītu. Krievijas Nacionālās labklājības fonda likvīdā daļa sarukusi par 63%. Naftas eksporta zaudējumi pārsnieguši 195 miljardus dolāru. Turklāt jau četras nedēļas pēc kārtas Krievijas Finanšu ministrija nespēj izvietot federālās aizņēmuma obligācijas, jo investori atsakās aizdot.

Darbs pie 22. sankciju paketes jau ir sākts, un tā paredz vēl vairāk ierobežot elektronikas komponentu piegādes pa trešajām valstīm, pastiprināt sekundārās sankcijas un pilnībā slēgt ES tirgu Krievijas enerģijas resursiem.