ES un Kanādas samitā skaidrojas abu pušu attiecību robežas
ES un Kanādas samitā abas puses meklē ciešāku sadarbību, nepaļaujoties uz ASV un Ķīnu, taču rīkojas piesardzīgi. Premjerministrs Marks Kārnijs uzsvēra, ka papildinātībai jāstiprina suverenitāte.
Eiropas Savienības un Kanādas samitā abas puses signalizēja, ka vēlas paplašināt sadarbību un raudzīties tālāk par ASV un Ķīnu, taču to dara piesardzīgi. Par to ziņo medijs Politico Europe, apkopojot samita galvenos secinājumus.
Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs norādīja, ka būtiskākais ir tas, lai abu pušu papildinātība stiprinātu viņu suverenitāti.
Domstarpības par Kanādas statusu
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzsvēra Kanādas iespējamo “asociētās dalībnieces” statusu. Šo ideju iebildumi izteikuši vairāku ES dalībvalstu galvaspilsētās. Vācijas kanclera Frīdriha Mercs paziņojums bija atšķirīgs: viņš runāja par “alliance for the future” jeb “nākotnes aliansi” starp ES un Kanādu.
Klimata jautājums
Politico atgādina arī par Kārnija klimata politikas reputāciju. Eiropā viņu mēdz uzskatīt par klimata līderi, taču izdevums raksta, ka premjerministrs kādreiz bijis aktīvs vides aizstāvis, bet tagad šāda tēla vairs nav.
Tajā pašā laikā ES iekšienē turpinās strīds par klimata tiesību aktiem. Eiropas Tautas partija (EPP), kas apvieno centriski labējos politiķus, mērķē uz jauno oglekļa cenu autotransportam un apkurei, kā arī uz noteikumiem par metāna emisijām. Šie soļi ir daļa no EPP kampaņas, kuras mērķis ir mīkstināt ES klimata regulējumu.
Avota materiālā nav sīkāku datu par samitā panāktajām vienošanām.
