ES un Ķīna dodas uz izšķirošām tirdzniecības sarunām Pekinā

Eiropas Komisija oktobri noteikusi par termiņu, līdz kuram ar Pekinu jāpanāk konkrēti rezultāti tirdzniecības attiecību sabalansēšanā. Šīs nedēļas beigās Pekinā notiks augsta līmeņa sarunas starp ES tirdzniecības komisāru Marošu Šefčoviču un Ķīnas tirdzniecības ministru Vanu Ventao, kam nākamnedēļ sekos ES vadītāju sanāksme, kur Ķīnas jautājums būs galvenajā darba kārtībā.

Rūpniecības spiediens un darbvietu zudums

ES amatpersonas brīdina, ka pieaugošā konkurence no Ķīnas apdraud tādas nozares kā farmācija, aviācija, autobūve, darbmašīnu ražošana un ķīmija. ES rūpniecības komisārs Stefāns Sežurnē norādījis, ka tikai pērn zuduši 250 000 rūpniecības darbvietu, un process turpinās. Eiropa vēlas arī nodrošināt stabilas retzemju metālu piegādes no Ķīnas, kas ir kritiski svarīgas rūpniecībai — pamiers pēc 2025. gada eksporta ierobežojumiem ir spēkā tikai līdz 2027. gada janvārim.

Vācijas nostājas maiņa

Vācija, kas 2024. gadā iebilda pret ES tarifiem Ķīnas elektroauto importam, tagad tuvinājusies Francijai stingrākā kursā. Vācijas kanclers Frīdrihs Merks un Francijas prezidents Emanuels Makrons vēstulē Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai aicinājuši pilnībā izmantot esošos tirdzniecības aizsardzības instrumentus un izveidot jaunu, ātrāku lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas varētu ļaut pat nekavējoties slēgt iekšējo tirgu Ķīnas precēm. Spānija joprojām ir viena no piesardzīgākajām valstīm šajā jautājumā.

Ķīnas pretspars

Īpašu saspīlējumu sarunās rada tas, ka Ķīnai ir globāls monopols retzemju metālu ieguvē un apstrādē. Pekina jau noraidījusi Komisijas priekšlikumu par brīvprātīgiem eksporta ierobežojumiem elektroauto jomā, uzsverot, ka risinājumam jābūt savstarpēji izdevīgam un saskanīgam ar PTO noteikumiem. Pagājušajā nedēļā Ķīna sākusi izmeklēšanu par iespējamu ES p-nitrotoluola dempingu, atbildot uz ES izmeklēšanām pret Ķīnas ķīmijas un PVC produktu importu, kas liecina par abpusēju spiedienu pirms svarīgajām sarunām.